Kaulenes, kazenes, cūcenes

Kaulenes, kazenes un cūcenes ir ēdamās meža ogas, kuras nogatavojas augustā.

Klinšu kaulene aug ēnainos skujkoku un jauktajos mežos, nereti arī saulainās vietās. Kaulenes ir rožu dzimtas kazeņu ģints daudzgadīgs lakstaugs. Zied baltiem ziediem maijā, jūnijā. Auglis sastāv no atsevišķiem sarkaniem sulīgiem kauleņiem. Ogas nogatavojas augustā, ir saldskābas, tādēļ labi dzesē slāpes. Pārtikā izmanto reti, jo ogām ir lieli kauliņi. Tautas medicīnā to lapas un augļus izmanto arī tējām, kuras lieto cingas, mazasinības, saaukstēšanās, aizdusas, kuņģa slimību, vielmaiņas traucējumu, kā arī locītavu reimatisma ārstēšanai.

Starp citu, šogad ir ļoti bagāta kauleņu raža.

Zilganā kazene un melnā cūcene pēc izskata un garšas ir līdzīgas - atšķiras tikai ogu krāsa.

Kazenes aug upju krastos, mežmalās, grāvmalās, dīķmalās, gravās un citās vietās. Starp kazeņu biezokņiem var ieraudzīt arī cūcenes. Abi šie augi ir rožu dzimtas kazeņu ģints dzeloņaini krūmi. Nereti kazenes un cūcenes neatšķir un sauc par melnajām avenēm.

Zilajai kazenei ir stāvs vai guļošs stumbrs, lapas trīsdaļīgas, to kāti klāti ar dzeloņiem. Ziedi balti, ogas tumšzilas vai zilganmelnas ar izteiktu zilganu apsarmi.

Cūceņu ogas ir sarkanmelnas, bez apsarmes. Kazenes nogatavojas augustā, bet cūcenes - septembrī. Augi ir sausumizturīgi, to ziedus izmanto bites. Kazeņu un cūceņu medus ir dzidrs, ar maigu garšu.

Kazenes kultivē arī dārzos, bet cūcenes ir salaneizturīgas, tāpēc tās neaudzē.

Kazeņu un cūceņu lapu un ogu tējas izmanto kā nomierinošu līdzekli pret neirozēm, bezmiegu. No tām iznāk arī garšīgs ievārījums.