Uzticības kredīts

Cik stulbi, cik nežēlīgi, cik... Nepietiek vārdu, lai paustu sašutumu, dusmas, žēlumu. Otrdien "Neatkarīgā Rīta Avīze" rakstīja, ka, pīļu medību sezonai sākoties, Aizkraukles rajona Šķinapurva ezerā nošauti divi ziemeļgulbji. Tie ir retas sugas putni, ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā. Bet augsta ranga amatpersonas, kurām būtu nekavējoties jāuzsāk vainīgo meklēšana, īpaši nesteidzas un arī neuztraucas.

Kā novērst nežēlību un vardarbību? Kā nepieļaut, ka cilvēks kļūst par medību, sava vēdera, naudas maka un citu instinktu vergu? Ka iegūtkāres vārdā slepkavo tos, kas aizstāvēties spēj tikai ar draudīgu šņācienu, knābja cirtienu, skaisto spārnu vēzienu? Putns nespēj pateikt, ko domā par mums - cilvēkiem. Bet, ja spētu, mēs droši vien uzzinātu, cik zemiski dažkārt esam. Cik vienaldzīgi. Sākas ar attieksmi pret dabu, pret putniem, turpinās ar savstarpēju neiejūtību, ar milzīgu paša audzētu un lolotu ego.

Latvijā ir tikai apmēram 100 šo skaisto un reto putnu, kuriem knābja galiņš melns. Nu viņu ir par diviem mazāk. Taču daudzi citi joprojām dāvā mums savas uzticības kredītu. Vai jelkad spēsim to atmaksāt?