Rubas draudzes kapelā iesvētīs altāri

Otrā Advente, 9. decembris, Rubas evaņģēliski luteriskajai draudzei būs īpaša diena - arhibīskaps Jānis Vanags kapelā iesvētīs jaunu altāri.

Dievnamu izposta

Rubas baznīca kopš tās celšanas pieder Rubas evaņģēliski luteriskajai draudzei. Pēc vairākkārtīgas izdemolēšanas tagad tā ir liecība, kā negodājam Dieva svētītās vietas savā zemē.

Par Rubas draudzi tās kādreizējais mācītājs Pēteris Mednis 1938. gada 29. novembrī savā ziņojumā Baznīcu un konfesiju departamentam rakstīja, ka tā ir dibināta ap 1637. gadu. Rubas vecā koka baznīca, kas atradās kapu teritorijā, nodegusi 1815. gada 5. janvārī, bet jaunā baznīca uzbūvēta laikā no 1818. - 1819. gadam. Iesvētīta 1820. gadā. Ērģeles 1861. gadā būvējis ērģeļu meistars Bitners Jelgavā.

Pirmajā pasaules karā baznīca maz cietusi, tikai tornis lielgabalu sašauts. 1924. gadā bojājumi izlaboti, 1931. gadā restaurēta altāra glezna. Lielu postu baznīca piedzīvoja 1944./ 45. gada kara darbības rezultātā, kad Padomju armijas daļas ienāca un pilnīgi izdemolēja baznīcas iekšpusi. Par izdarīto ir saglabājies tā laika draudzes garīgās kopējas Valijas Rutkas veidots saraksts, kuru atradu Baznīcas konsistorijas arhīvā.

Draudze pēc kara atkal atjaunoja nopostīto un gribēja turpināt kopt garīgo dzīvi, taču draudze arvien vairāk tika aplikta ar nodokļiem un nespēja tos nomaksāt. Arī Valijai Rutkai tika uzlikts mežā izcirst 17 kubikmetrus kokmateriālu un izvest 26 kubikmetrus. Viņai nebija zirga, mājās mazi bērni un vīrs invalīds. Baznīcas arhibīskaps gan sūtīja Rubas pagastam lūgumu atbrīvot Valiju Rutku no šiem darbiem, jo pēc likuma Baznīcas dienestā esošiem darbiniekiem tas nebija jādara. Vai šis lūgums tika ņemts vērā, nevarēju noskaidrot. Taču pienāca 1949. gada 25. marts, kad Valija Rutka tika izsūtīta no mūsu zemes līdz ar daudziem citiem mūsu tautas dēliem un meitām.

1950. gadā baznīca un inventārs tiek ar aktu nodots pagastam un vasarā palikušie draudzes locekļi tiek pievienoti Grīvaišu draudzei. Vislielāko postu baznīcai nesa cilvēku bezdievība, alkatība un vienaldzība. Ar cilvēku rokām tā tika atlauzta, izdemolēta un izvazāta. Šodien dievnams ir piemineklis tautas lielākās daļas garīgajam stāvoklim. Varbūt kāds zina, kur pašlaik atrodas altāra glezna, baznīcas zvans, sakramenta trauki? Ikviens, kas atceras kādus draudzes vēstures notikumus, lūgts tos uzrakstīt uz papīra lapas un atnest draudzei. Lai cik sāpīgas būtu atmiņas, tās nepieciešamas mums šodien un nākamajām paaudzēm.

Draudze atdzimst

Rubas draudze atjaunojās 1991. gadā, kad mācītājs Andrejs Rolavs kapu svētkos aicināja cilvēkus apvienoties tajā. Desmit cilvēku sastāvā 11. septembrī draudze tika atjaunota. 1993. gada 29. septembrī sakopto pussagruvušo baznīcas ēku arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīja kā baznīcu. Taču regulāri dievkalpojumi tur nav iespējami, tādēļ Rubas pašvaldība ir atvēlējusi daļu bērnudārza "Kamenītes" kapelas ierīkošanai.

Šobrīd Rubas draudze ir sarosījusies. Šajā gadā kristīti un iesvētīti piecpadsmit draudzes locekļi. Daudzi nespēj nākt uz dievkalpojumiem, jo bērnudārzā neesot kā baznīcā. Draudzes valde nolēma, ka jāvāc ziedojumi un jāuzbūvē kārtīgs altāris, sētiņa un kancelīte. Jāiekārto kapela atbilstoši Baznīcas tradīcijai.

Otrajā Adventē, 9. decembrī, pulksten 14.00 notiks dievkalpojums, kurā arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīs šo kapelu un altāri par Dieva svētītu vietu, kurā jau vairākus gadus tiek sludināts Dieva vārds un izdalīti sakramenti. Telpas gan ir mazas, bet draudzei ir jāaug un jālūdz mūsu Debesu Tēvs, lai rodas iespējas tikt pie plašākām telpām. Vislabāk būtu, ja rastos iespēja uzcelt jaunu baznīciņu Rubas centrā. Atjaunot veco vēlreiz nebūtu jēgas, jo tā atrodas tālu no centra un tuvumā ir tikai dažas mājas, kā arī vecie mūri ir pilni ar brantu, un baznīcas izmaksas būtu ļoti lielas. Nebūtu nekādas garantijas, ka atkal tā neciestu no ļauna darītājiem.

Kapelā notiek dievkalpojumi arī katoļu draudzei, kas piedalījās ziedošanā. Visvairāk šim pasākumam ziedoja zviedru draudze no Linčepingas, ar kuru sāk veidoties māsu draudžu attiecības. Paldies tai par to. Zviedri teica, ja draudzība būtu izveidojusies ātrāk, viņu demontētā vecā baznīciņa nebūtu nokļuvusi vis Igaunijā, bet pie mums, Rubā.

Paldies visiem, kas ziedoja draudzei, lai varētu uzbūvēt jauno altāri, sētiņu un kancelīti. Sevišķi liels paldies Auces pilsētas galdniekam Elmāram Liepam un viņa ģimenei par darbu draudzes labā.

Atgriezīsimies pie Dieva! Tikai Viņa spēkā mūsu zeme var atjaunoties. Lai notiek Dieva prāts, ne mūsu cilvēcīgais prāts. Lai atjaunojas Viņa vīna dārzs Rubā un visā mūsu mīļajā Latvijā.

Dievkalpojumi Rubas ev. lut. draudzē notiek ik mēneša ceturtajā svētdienā plkst. 14. Esat aicināti draudzē, lai kļūtu stipri ticībā un Dieva Svētajā Garā caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.