Arī pelēcībā ir skaistais

Aiziet novembris - tik pelēki smags. Skumjš klusums un vēja brāzmas. Pelēcība un dažbrīd arī baltums visapkārt. Debesis bez saules, migla un lietus. Tas viss jāpārvar, jo ejam uz gaismu.

Kokiem gandrīz visas lapas nokritušas, bet pīlādžogas sārto un sārto. Kur tie ogu ēdāji? Pēc pirmajiem saliem ogas vairs nemaz nav rūgtas, bet veselības pilnas. Gan jau drīz atlidos arī ziemeļu skaistules zīdastes. Sir - sir - no viena koka uz otru, un pīlādžogu vairs nav. Ja pamanāt šos skaistos putnus, uz mirkli apstājieties, paņemiet sev kripatiņu no ziemeļzemju skaistuma.

Izceļas arī citi ziemeļnieki - ķivuļi, ķeģīši, svilpji, tie visi ir sēklēdāji. Un vai mums pēc karstās vasaras sēklu trūkst - nezāļu pilni lauki. Arī mūsu pašu cigļi - dadzīši salasījušies bariņos un tik pluinī baltās dadžu galviņas.

Ceļmalā dzeltens stērstu bariņš. Vai to vidū nepamanījāt sniedzi? Arī tā paretam pie mums ziemo.

Un tā, paskatoties visapkārt, novembris vairs nemaz neliekas pelēks.

Lappuses veidotājas

ZIGRĪDA JANSONE

VALDA DERUMA