Trešais

Fotomākslinieka Viktora Veismaņa sunim ir neparasts vārds - Trešais. Suņuks pieklīdis trešdienā, tādēļ bez domāšanas nosaukts par Trešdieni. Taču izrādījies, ka šo garo vārdu grūti izrunāt, kad ātri jāsasauc četrkājainais draugs. Tā gluži neviļus radies saīsinājums. Trešais audzis un pieņēmies gudrībā, jo Viktors ar viņu mēdzot aprunāties kā ar līdzinieku. "Izdomāju, ka viņš varētu man palīdzēt no šķūnīša sanest istabā malku," stāsta Viktors, "taču tad apsvēru - kamēr Trešais pa vienai pagalei stieps, es taču nesagaidīšu un nosalšu."

Tomēr nešanas māku Trešais apguvis. Viktors to viņam mācījis ar suņa bļodiņu - aizmetis to gabaliņu, bet, kad suns atnesis, bļodiņā ielicis kādu kārumu. Kad māka bijusi rokā (zobos), negals vien sanācis. Trešais ar savu trauku zobos neatlaidīgi staigājis saimniekam pa pēdām un uzstājīgi rūcis.

Reiz kāds ciemiņš, dzirdot, ka Viktors pagalmā sauc: "Trešais, trešais!", vaicājis, kur tad ir tas otrais? "Es atbildēju, ka otrais esmu es, bet ciemiņš, ja vien vēlas, var kļūt par pirmo."

Trešais gan dzīvojot gluži kā pirmais - viņam esot nevis suņubūda, bet ofiss. Viktors domā, ka nebūtu slikti iemācīt draugam ne vien sargāt māju, bet arī pildīt sekretāra amatu. Ja jau reiz tik labi "darba apstākļi" nodrošināti.