Palīgā sauciens

Ik vakaru vēl tumsiņā aiz loga skan tuk - tuk, tuk, tuk, tuk. Tur zīlītes ziemas spelgoņā pirms garās un tumšās nakts iestāšanās ietur maltīti pie speķa gabaliņa.

Visiem putnu draugiem šis ir atbildīgs laiks, jo daudzas sīkas dzīvībiņas viņiem uzticas. Putni ielāgojuši vietas, kur iepriekšējās ziemās viņiem "klāts galds", tādēļ šo uzticību nedrīkst pievilt. Savukārt mazdārziņu īpašnieki var paļauties, ka spārnaiņi nolasīs visus kāpurus un kukaiņus pavasarī un vasarā. Dots devējam atdodas.

Aukstums ir pārbaudījums mūsu savstarpējām attiecībām ar draugiem. Savukārt pašu putnu starpā valda nežēlīgais izdzīvošanas likums. Kurš lielāks un stiprāks, tam treknākais un lielākais kumoss. Šeit žēlastība nevietā.

Bads un sals nav vienīgais bieds. Mazajiem dziedātājputniem nereti uzbrūk lielie un plēsīgie putni. Tad gan mazie vienojas un nāk palīgā, lai uzbrucējus aizbaidītu. Uz brīdinājuma un palīgā saucieniem nereti sarodas tuvāki un tālāki kaimiņi. Un lai gan nereti kāds no palīgiem kļūst par upuri - tomēr ir droši, ka nelaimes brīdī palīgu bariņš atradīs dzirdīgas ausis.

Putnu vidū arī valda savi likumi. Un, ja reiz kādam "savs krekls bijis tuvāks", velti cerēt, ka viņam grūtā brīdī citi dosies palīgā.

Dots pret dotu.

LAPPUSES VEIDOTĀJAS

Zigrīda Jansone

Valda Deruma