Privātie meži dod maz ienākumu

Eiropas Integrācijas institūta socioloģijas katedra kopā ar Valsts Meža dienestu aptaujājusi privātmežu īpašniekus Saldus, Valmieras un Preiļu rajonā.

Pēc Meža dienesta ieteiktas metodikas sagatavotos jautājumus uzdeva algoti intervētāji. Nu apkopoti aptaujas rezultāti, un tie ir ļoti interesanti.

Mežus apsaimnieko, bet … pa gabalu

Visos rajonos trešdaļa privātmežu īpašnieku ir sievietes, bet salīdzinājumā ar abiem pārējiem rajoniem mūsu rajonā ir vislielākais vidējais īpašnieku vecums - 54,2 gadi, pie kam vecākajam aptaujas dalībniekam ir 77.

Vairāk nekā puse mežu īpašnieku ir ar vidējo izglītību, bet vairāk nekā trešdaļai ir pamatizglītība. Vienam īpašniekam pieder vidēji 10,7 hektāri meža no saimniecības vidējās platības - 32,4 hektāriem. Tomēr mūsu rajonā bija arī vislielākā maksimālā īpašuma platība - 109,9 hektāri. 78,1% no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka mežu apsaimnieko.

Mūsu rajonā vislielākais aptaujāto skaits nedzīvo sava īpašuma teritorijā. Ārpus saimniecības citā rajona vietā dzīvo 33,3%, bet citā rajonā - 10,5%, pie kam ārpus rajona dzīvojošie meža īpašnieki ir pārsvarā vecāki par 60 gadiem. 22% Saldus rajona mežu īpašnieku atzinuši, ka no visa īpašuma izmanto tikai mežu. 44,4% uzsvēruši, ka lielāku labumu no meža iegūt kavē meža zemā vērtība, bet vairāk nekā trešdaļa minējusi arī nepieciešamās meža tehnikas un instrumentu trūkumu. Saldus rajonā vairāk nekā abos pārējos aptaujas dalībnieki minējuši arī laika un zināšanu trūkumu. Vairāk nekā 60% aptaujas dalībnieku mežu apsaimniekošanā izmanto tikai pašu pieredzi.

Tikai 35% intervēto mežu īpašnieku mežu izmanto mežsaimniecībā (Valmieras rajonā šis skaits ir 60,2%). Lauksaimnieciskā izmantošanā meža zeme kā mazsvarīga visbiežāk minēta mūsu rajonā. Galvenie mežu īpašnieku ienākuma avoti nav vis mežs ( tas minēts tikai 5,2% gadījumu), bet gan pensijas (45,6%) un lauksaimniecība (43,8%). No meža ienākumus līdz šim nav guvuši un negūst 61,4% Saldus rajonā intervēto īpašnieku. No tiem, kuri ienākumus no meža iegūst, šo naudu pārsvarā izlieto saimniecības uzturēšanai, ļoti maz līdzekļu atgriežas mežsaimniecībā, būvniecībā, lielāku preču un tehnikas iegādē.

Mežu nepārdos, bet taupīs bērniem

Interesanti ir fakti par peļņu, kas pērn iegūta no meža - mūsu rajonā tā ir no minimāliem 5 latiem līdz maksimāliem 3 tūkstošiem latu. Tomēr visvairāk aptaujas dalībnieku - 38,6% - uzsvēruši, ka būtiska ekonomiska labuma no meža viņiem nav. Vairāk nekā 70% intervēto mežu apsaimnieko paši, tomēr no pēdējos divos gados veiktajiem darbiem vairāk nekā puse nosaukuši malkas ieguvi. Tādēļ arī mežs kā regulāru ienākumu avots minēts ļoti maz - 1,2% anketu, lielāka nozīme tam ir kā mantojumam, ko atstāt bērniem, un kā īpašumam.

Salīdzinājumā ar Valmieras un Preiļu rajoniem, kur īpašnieki mežu pārsvarā mantojuši, Saldus rajonā tas daudz pirkts par sertifikātiem - 50,9 procentos gadījumu. 18,6% ģimeņu locekļu ir vēl kāds cits meža īpašums. Tomēr visos rajonos, arī mūsējā, vairāk nekā 90% aptaujas dalībnieku tuvākajā laikā neplāno mežu pārdot, toties Saldus rajonā 12,2% plāno mežu iegādāties. Visi aptaujas dalībnieki kā visnepieciešamāko meža instrumentu, ko gribētu iegādāties, minējuši motorzāģi, bet gandrīz puse nosaukusi arī lauksaimniecības tehniku, kuru varētu izmantot meža darbos. Trešdaļai intervēto ir lauksaimniecībā neizmantojama zeme, ko varētu apmežot (līdzīgi atbildējuši mežu īpašnieki arī Valmieras un Preiļu rajonā), bet to plāno darīt tikai piektā daļa. No tiem, kuri vēlas mežus stādīt, 56,2% izvēlētos egli un 31,2% bērzu.

Galvenais informācijas avots, kas palīdz orientēties meža apsaimniekošanas jautājumos, visos trīs rajonos ir prese (Saldus rajonā tā minēta visbiežāk - 80,7%). Lai papildinātu zināšanas, vairāk nekā 80% no tiem, kuri vispār vēlas ko jaunu uzzināt, izvēlētos patstāvīgas speciālās literatūras studijas, nevis kursus, seminārus vai konsultācijas. Tikai 15,8% mežu īpašnieku pēdējos divos gados piedalījušies mācību semināros, un vairums - ceturtā daļa - seminārus neapmeklē tādēļ, ka uzskata sevi par vecu, lai mācītos. Saldus rajonā visbiežāk mežu īpašnieki konsultējas ar vietējo mežzini.