Sveiciens Miera svētkos

Prieks atkal sveicināt visus Kristum ticīgos mūsu Pestītāja dzimšanas svētkos.

Dievs nāk pie mums kā miera nesējs. Par to eņģeļi Betlēmē Dieva Dēla dzimšanas brīdī vēstī: "Miers virs zemes labas gribas cilvēkiem." (Lk. 2,14)

Mēs katrs ilgojamies pēc miera, kas ir mūsu lielākā bagātība. Apvienojamies un meklējam domubiedrus, lai justos droši un mums nekas nedraudētu. Kristus nāk pie mums, cilvēkiem, lai palīdzētu atrast šo patieso mieru, ko cilvēce bija zaudējusi ar savu neuzticību Dievam. Kristus samierina cilvēkus ar Dievu Tēvu - tāda ir Viņa misija. Šī samierināšanas cena ir ļoti augsta - pārcilvēciskas ciešanas un krusta nāve.

Kad cilvēks izlīgst ar Dievu, viņš iegūst šo mieru un kļūst par miera nesēju. Kristus dod mieru mums pašiem, mūsu attiecībām ar citiem cilvēkiem un attiecībām ar pašu Dievu. Ja cilvēkā mājo šis Kristus miers, tad viņš savu prātu izmanto, lai meklētu un iepazītu patiesību, nevis, lai attaisnotu savu grēku. Tad viņš pats ir noteicējs pār saviem instinktiem, jūtām, iztēli un tieksmēm. Tas viss pār viņu nevalda, nepaverdzina un neļauj pārakmeņoties sirdij, atbalsojot citos nemieru. Miera cilvēku raksturo labvēlība, taisnīgums, izpratne pret otru un vajadzības gadījumā - pat uzupurēšanās vai cēlsirdīga piedošana. Tomēr šāda miera avots nav mūsos pašos, bet gan Dievā. Mieru dod izlīgšana ar Dievu. Jēzus saka: "Savu mieru Es jums dodu; ne tā, kā pasaule dod." (Jņ. 14.27)

Pasaules dotais miers ir ieskauts laicīgu labumu sfērā, un tāpēc tas īsti nemaz nevar saskanēt ar Dieva baušļiem. Tādēļ šāds miers ir izlikšanās. Tāds miers nevar ilgi pastāvēt. Nav pastāvīga tā celtne, kuras pašos pamatos labais sajaukts ar ļauno. Tomēr Dieva nestais miers nav kapsētas klusums vai bezdarbības miers. Tā kā mūsu pasaule ir vieta, kur, dzejnieces Māras Zālītes vārdiem runājot, "par Dievu spēj uzdoties velns", miers var nākt tikai ar pacietīgu, cilvēku respektējošu un mīlošu, bet tomēr cīņu sevī un citos. Tieši tādēļ pats Kristus saka: "Jūs domājat, ka Es esmu nācis mieru nest? Es jums saku - nē, bet šķelšanos!" (Lk. 12.51)

Kā ārsts piesaka karu slimībai, lai glābtu cilvēku, kā ūdens piesaka karu ugunij, lai tā neaprij vērtības, tā katrs labas gribas cilvēks piesaka karu tumsības spēkiem. Mēs nevaram pieņemt lētu kompromisu, kad tiek upurēta patiesība. Mums droši jāuzstājas pret nekārtībām, netaisnību un negodīgumu. Mēs dzīvosim tikai viltus miera gaisotnē, ja neaizstāvēsim mazo, nedzimušo cilvēkbērnu mātes klēpī, ja vienaldzīgi stāvēsim malā, kad nogalina veco un slimo (eitanāzija) izkropļotā humānisma vārdā, kad brīvības vārdā ļausim vaļu pretdabiskajai izvirtībai un laulības svētuma apgānīšanai, kamēr skolā jauniešiem tiks mācīts, kā dzīvot izlaidīgi un neuzņemties par to atbildību.

Paldies Dievam, ka Latvijā arvien vairāk rodas cilvēki, kam svēta Dieva griba un sveša liekulība un gļēvulība. Kas, pakļaujot sevi sabiedrības naidam, ironijai, izolācijai un dažkārt pat nāvei, pieteic cīņu ļaunumam.

Tikai viltus pravieši dievina šķietamo mieru. Īstie pravieši gatavi doties mocekļa nāvē.

No sirds novēlu visiem priecīgus Ziemsvētkus, lai patiesais miers, kas nāk no draudzības ar Dievu, arvien reālāk piedzimst mūsu sirdīs.

Kurzemes katoļu diacēzes bīskaps Vilhelms Lapelis