Arī Gaiķos novērota ziemeļblāzma

Masu informācijas līdzekļi nesen ziņoja, ka Rīgā vērīgākie iedzīvotāji bija redzējuši ziemeļblāzmu. Nule kāda gaiķeniece pastāstīja, ka viņas ģimeni šī skaistā dabas parādība sabiedējusi.

"Pirmdien ap pieciem no rīta pamodāmies neparastas gaismas dēļ. Likās, ka kaut kur netālu ārā ir ugunsgrēks, tādēļ bailēs devāmies skatīties. Bija skaidrs, zvaigžņots rīts, bet ārā viss bija diezgan labi saskatāms tādēļ, ka debesīs no austrumiem uz rietumiem bija plata, koši sarkana josla. Tās zvaigznes, kas atradās uz šīs joslas, izskatījās mazliet bālākas par citām. Brīnumu vērojām līdz pat sešiem, kad sarkanā josla izzuda ziemeļu pusē. Vēlāk, kad par redzēto stāstīju kaimiņiem, viņi neticēja, jo paši neko nebija manījuši. Arī ziņās no Rīgas netika minēts nekas tamlīdzīgs, jo Rīgā tonakt bija lijis."

Ģeogrāfijas maģistrs ANDRIS RUDOVICS skaidro, ka Gaiķos acīmredzot bijusi redzama ziemeļblāzma, kas mūsu platuma grādos pēdējo desmit gadu laikā tiek novērota arvien biežāk.

"Ziemeļblāzma visbiežāk redzama rudenī. Vistālāk uz ekvatora pusi tā novērota Ziemeļāfrikā. Ziemeļblāzmu rada Saules aktivitāte - no Saules redzamās virsas (fotosfēras) tiek izsviestas daļiņas. Tās kustas ar gaismai tuvu ātrumu. Nonākot Zemes atmosfērā un šķērsojot Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas, rodas elektriskā strāva un sākas atmosfēras spīdēšana. Tā arī ir polārblāzma jeb ziemeļu puslodē - ziemeļblāzma."