Ārstēties kļūst arvien sarežģītāk

"Ja tiks ieviests atkal jauns ambulatorās aprūpes finansēšanas modelis, ģimenes ārsti, īpaši laukos, tiks pastumti zem ūdens," komentējot Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pilnsapulcē novembra beigās pieņemto rezolūciju, teica asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts JĀNIS SERGEJENKO.

Rezolūcijā paustas nopietnas bažas par veselības aprūpi, kas nepārdomāto reformu un nepietiekamā finansējuma dēļ rada reālus draudus iedzīvotājiem "ar valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu groza un pieejamības samazināšanos, maksas pakalpojumu un rindu pie speciālistiem un uz plānveida operācijām palielināšanos." Izklāstot neapskaužamo situāciju iedzīvotāju medicīniskajā aprūpē, Lauku ģimenes ārstu asociācija pat pieļauj iespēju aicināt iedzīvotājus pieprasīt valdības atkāpšanos, jo tā nespēj tikt galā ar valsts apmaksātas veselības aprūpes nodrošināšanu.

Par to, kāpēc radās šāda rezolūcija, pastāstīt lūdzu Brocēnos strādājošo ģimenes ārstu J. Sergejenko.

Jaunais modelis pacientiem par labu nenāks

"Izveidota jau otrā darba grupa, kas strādā pie līdzšinējā finansēšanas modeļa (jauktās kapitācijas) reformas. Labklājības ministram kaut kas nav paticis modelī, kad ģimenes ārsts saņēma visu kapitācijai paredzēto naudu. Tā šobrīd sastāda 85% no 9,01 lata (tik valsts paredzējusi viena cilvēka veselības aprūpei gadā) mīnus noteikta summa par dārgajiem izmeklējumiem. Ģimenes ārstam uz vienu piereģistrēto pacientu gadā paliek 7,38 Ls. Ir vēl iespējams par kvalitatīvu darbu ik ceturksni piepelnīt klāt 15%. Kvalitāti vērtē slimokase - cik bijušas pieņemšanas, cik līdzekļu iztērēts, sūtot uz izmeklējumiem pie speciālistiem, kāds bijis profilaktiskais darbs utt. Es visus 15% esmu saņēmis tikai vienā ceturksnī, bet divos ceturkšņos - daļējas summas.

Jaunā Lauku ģimenes ārstu asociācija (līdz šim viena Ģimenes ārstu asociācija jau bija) izveidojās tāpēc, lai aizstāvētu pacientu un arī ģimenes ārstu intereses. Modelis, par kuru tikko stāstīju, pasliktinās viņu stāvokli, īpaši laukos dzīvojošo, kam jau tāpat ir grūtības plašas medicīniskās aprūpes saņemšanā.

Ambulatorā veselības aprūpe tiks sadalīta primārā veselības aprūpē, ko veic ģimenes ārsts, un tā saucamajā sekundārajā ambulatorās veselības aprūpē, ko veic speciālists. Ģimenes ārsts vairs nav visas naudas turētājs, viņam tiek samaksāts noteikts pamatmaksājums, kas būs trīsreiz mazāks nekā pašlaik. Speciālistam maksās pēc izmeklējumu epizodēm. Vēl paredzētas tā saucamās manipulācijas, no kurām ģimenes ārsts vai speciālists varēs it kā piepelnīties. Es šīs manipulācijas jēlā veidā esmu redzējis. Tur, piemēram, paredzēta piemaksa par ultrasonogrāfiju. Kā ģimenes ārsts var veikt ultrasonogrāfiju? To drīkst veikt tikai sertificēts speciālists, kam ir aparatūra.

Kāpēc jaunais modelis pasliktinās pacientu stāvokli? Ja ģimenes ārsts par savu darbu saņems tikai nelielu algu, viņš arī atbilstoši strādās. Man ir paredzēts pieņemt 4 cilvēkus stundā. Tātad savā pieņemšanas laikā 4 stundās es pieņemšu 16 pacientus. Septiņpadsmito rakstīšu uz nākamo dienu. Pēc mēneša rinda būs izveidojusies jau kādas trīs nedēļas uz priekšu.

Tas pats notiks ar speciālistiem. Arī viņiem būs noteikta kvota, cik daudz epizožu mēnesī drīkst izstrādāt. Tālāk ir divi varianti. Tie, kas nāk virs normas, paši maksā. Vai arī otrs variants - viņus atkal nosēdina rindā.

Lauku ģimenes ārsts un viņa pacienti ir ieinteresēti, lai iespējami daudz pakalpojumu būtu uz vietas un bez vajadzības nebūtu jābrauc desmitiem kilometru uz centra poliklīniku."

Ģimenes ārsts nonāk neapskaužamā situācijā

"Jaunais modelis paredz, ka ģimenes ārsts atkal būs tas pats, kas kādreiz iecirkņa ārsts. Pirms kāda laika notika konference, kurā viena dakterīte reformu gatavotājiem vaicāja: "Ko darīt man, ja atkal būs reformas? Pie manis piereģistrējušies 3000 iedzīvotāji no diviem pagastiem. Esmu paņēmusi bankā kredītu, lai nopirktu telpas prakses izveidošanai, iegādātos inventāru, mašīnu, ar ko braukt pie pacientiem. Ticēju pašreizējam finansēšanas modelim. Kā atdošu bankai naudu, ja ģimenes ārstam pēc jaunā modeļa līdzekļu pietiek tikai prakses uzturēšanai un minimālai aldziņai?" Šādu ārstu ir vairāki simti.

Ir solījumi, ka mēs varēsim izmantot Pasaules Bankas piešķirto kredītu prakses attīstībai. Es atvainojos, bet prakse ir vajadzīga šodien, nevis pēc trijiem, četriem, pieciem gadiem, kad varētu šo naudu dabūt.

Pašreizējam modelim vajadzēja tikai divas korekcijas. Var gadīties, ka dakteris, kas tikko atnācis no skolas sola un kam trūkst pieredzes, viņam iedalītos līdzekļus pārtērē. Tāpēc būtu jānosaka summa, tie varētu būt apmēram 100 lati, kurus ārsts dabūs, kaut arī ir pārtērējis limitu. Tad vismaz var samaksāt primāros prakses uzturēšanas izdevumus un kaut kas paliek arī ēšanai. Citādi tik tiešām apšķebinās dūša un negribas vairs strādāt.

Vēl otra problēma, ko pašreizējais modelis nav ievērojis. Ir ārsti, pie kuriem pārsvarā piereģistrējušies smagi slimnieki, un ir ārsti, pie kuriem piereģistrējušies veselāki pacienti. Vajadzētu strukturizēt slimības un tiem ārstiem, kam ir smagāki slimnieki, kas prasa vairāk līdzekļus, finansēšanā piemērot koeficientus, izrēķinot slimību smaguma pakāpi.

Nekas vairāk nebija vajadzīgs. Nevis jāstrādā divām grupām (katrā vismaz 10 cilvēki), kas, protams, saņem nodokļu maksātāju naudiņu. Pirmās grupas vērtējums nederēja. Tagad otrā grupa katru nedēļu sanāk kopā, bet jēgas nekādas.

Pasaules Bankas eksperta konsultanta vērtējums: nevar spriest par plusiem un mīnusiem modelī, kas darbojies tik īsu laiku. Pašreizējais modelis darbojies tikai pusotru gadu, pie kam ne visā Latvijā. Vislielākie kliedzēji, ka šis modelis nekam neder, ir Rīgas slimokase. Tajā pašā laikā Rīga šajā modelī nav strādājusi nevienu dienu. Es vispār nesaprotu, kā var bez jebkādiem projektiem, bez eksperimentiem kaut ko jaunu veidot.

Iet uz Veselības departamentu vai Labklājības ministriju ir apmēram tas pats, kas ieiet lielā mūžamežā, kur neviens tevi nedzirdēs. Atbilde uz mūsu prasībām katru reizi ir viena: "Dodiet konstruktīvus priekšlikumus!" Vienīgais konstruktīvais priekšlikums ir - atstājiet veco modeli. Taču tas par priekšlikumu netiek uzskatīts."

Piešķirtie miljoni stāvokli neuzlabos

"Mazliet par veselības aprūpei nākamgad piešķirtajiem papildus 20 miljoniem latu. Kopš neilga laika dzirdu, ka medicīna it kā pasludināta par prioritāti. Gari, plaši un skaļi tiek skaidrots, cik tas ir jauki. Arī iedzīvotājiem liekas - 20 miljoni, tā taču ir kolosāli liela nauda! Tajā pašā laikā neviens nepasaka, cik miljoni ir slimnīcu parādi, cik miljoni aptiekām nav samaksāti par diferencētās samaksas medikamentiem, cik miljoni ir inflācija. Praktiski šie 20 miljoni tiks apēsti vienā pūtienā un veselības aprūpe neuzlabosies ne par matu.

Tā ka tas viss atkal ir kārtējie triki un kārtējā tvaika nolaišana."

Ārsti jūtas kā ķīlnieki

"Par bezmaksas zālēm. Ir jau labi, ka valsts ir nākusi pretī un izstrādātas shēmas, kā konkrētām slimībām konkrēti medikamenti tiek atmaksāti. Bet katru gadu shēmā tiek iestrādātas arvien jaunas medikamentu grupas, taču naudas apjoms šo medikamentu atmaksai no valsts nav palielināts. Ņemot vērā piereģistrēto iedzīvotāju skaitu, ārstam noteikta kvota, par cik lielu summu viņš var izrakstīt bezmaksas medikamentus. Man, piemēram, ir 2000 piereģistrēto pacientu, un es mēnesī drīkstu izrakstīt par 500 latiem.

Bet cilvēks, zinot, ka viņam kaut kas pienākas ar atlaidēm, nāk un prasa. Nabaga ārsts atkal ir ielikts kā ķīlnieks starp slimnieku un Ministru kabineta noteikumiem. Pirmo pusgadu viņš raksta diferencētās samaksas receptes, bet nākamajā pusgadā iedalītā naudiņa jau ir pārtērēta. Man arī kāds tūkstotis latu jau pārtērēts. Protams, pacients var tiesāties par savu taisnību. Bet ko darīt ārstam, ja slimokase viņam pārtērēto naudu ņem nost (zinu, ka Rīgā to jau dara)? Ja man tagad paņem tos tūkstoš latus, savu ambulanci varu slēgt ciet vismaz uz trīs mēnešiem.

Mums nekad nav prasīts uzskaitīt, cik ir tādu slimnieku, kuriem paredzētas zāles par diferencētu samaksu. Nav prasīta mūsu pacientu slimību struktūra. Ārstam, pie kura piereģistrējušies diezgan veseli pacienti, kvota ir pilnīgi tāda pati kā tam, pie kura piereģistrējušies daudz nopietni slimu cilvēku. Es domāju, ka kvotām vajadzētu būt pakārtotām slimību struktūrām.

Reformām veselības aprūpē vairs nespēj izsekot līdzi ne iedzīvotāji, ne paši mediķi. Zinu tikai to, ka notiek ļoti netīra, intrigām pilna spēlīte. Ir politisks pasūtījums - pa visām varītēm jaunajam modelim ir jābūt. Nekas, ka tas būs sliktāks par pašreizējo. Manā skatījumā Veselības departamenta galvenais mērķis ir - jaunu modeli par katru cenu"