"Man pašreizējais modelis patīk."

SARUNA AR ĢIMENES ĀRSTU JĀNI ŠATI

Kas jauns jūsu darbā bija aizvadāmajā gadā?

- Ģimenes ārsti šogad sāka strādāt pēc jauna modeļa, kas saucas ģimenes ārsta prakse. Kaut gan lauku ārsti, kuru mūsu rajonā ir diezgan daudz, atšķirībā no citiem, pēc ģimenes ārstu prakses principiem strādāja jau sen. Tikai tam neatbilda finansējuma organizēšana. Šogad savu praksi nokārtoju dokumentāli. Tas ir tāds īpašs darba veids, ko juristi patlaban sauc par pašnodarbināto personu.

Ārsts tagad slēdz līgumu ar slimokasi, un tā atbilstoši pierakstīto cilvēku skaitam ārsta darbu finansē. Man pašreizējā sistēma patīk labāk nekā iepriekšējā, domāju, ka man piekritīs lielākā daļa lauku ārstu. Tagad ārsts pats var vairāk regulēt savas naudas tērēšanas veidu. Viņš ir ieinteresēts censties strādāt labāk un noturēt savus pacientus pie sevis, lai viņi būtu veselāki.

Man šobrīd ir apmēram 1050 pacientu, sākot ar zīdaiņiem un beidzot ar deviņdesmitgadīgiem un vecākiem. Nīgrandes pagastā ir divas ārstu prakses - man un dakterim Strazdam. Tā kā pagasts teritoriāli sadalīts divās daļās, tad lielākā daļa Kalnu iedzīvotāju ārstējas pie daktera Strazda, bet Nīgrandes - pie manis.

Šobrīd veselības aprūpes augstākajās struktūrās pārliecināti, ka pašreizējais modelis jāmaina, jo tas neatbilst pacientu interesēm, - ārsti nav ieinteresēti viņus sūtīt uz izmeklējumiem.

- Es nepiekrītu tam, ko mēģina deklarēt atsevišķi cilvēki, kas nodarbojas ar veselības aprūpes organizāciju. Proti, ka šobrīd ārsti pacientus nesūta uz konsultācijām pie speciālistiem vai rūpīgi neizmeklē tāpēc, lai taupītu naudu. Tie varbūt ir izņēmumi. Man ir bijuši arī tādi gadījumi, kad pēc televīzijas pārraides vai informācijas presē pēkšņi nāk pacienti, kam nav nekādu sūdzību, taču pieprasa konkrētus izmeklējumus. No masu informācijas līdzekļiem uzzinājuši, ka ieviests kāds jauns izmeklējums, un vēlas, lai arī viņus uz tādu nosūta, pat nezinot, vai viņiem varētu būt konkrētā saslimšana. Protams, šādus pacientus dažreiz nākas atrunāt.

Man tas nerada sarežģījumus, ka es zaudētu daudz naudas, ja sūtītu pacientus pie speciālista. Šobrīd neesmu nevienam atteicis nosūtījumu pie speciālista, ja domāju, ka viņam nepieciešama konsultācija.

Ārstam nav izdevīgi nesūtīt cilvēku pie speciālista, jo tā var slimību tikai ielaist, un pēc tam ārstēšana prasīs daudz lielākus izdevumus. Un ne tikai tas vien. Arvien vairāk dzirdam, ka pacients ir tiesīgs sūdzēt ārstu tiesā, tāpēc viņam jādomā arī par to. Kaut gan, manuprāt, ārsts nedomā tik daudz par juristiem un tiesām, bet gan par to, kas notiks ar viņa pacientu.

Vai jums kā prakses ārstam nācies apgūt kaut ko jaunu?

- Tādēļ, ka mēs dzīvojam gandrīz 60 kilometrus no rajona centra, es savā darbā jau sen biju spiests ieviest tādas medicīniskas darbības, uz ko pašreiz daudzi tiecas. Piemēram, sašūt brūces vai sniegt citu nelielu ķirurģisku palīdzību, izdarīt elementāras asins un urīna ekspress analīzes, tāpat paveikt dažus lora pienākumus. Lai vienas auss izskalošanas dēļ cilvēkam nebūtu jātriecas uz poliklīniku Saldū.

Es uzskatu, ka vislabākais modelis būtu, ja ģimenes ārstam ir kādi 5 - 6 speciālisti, ar kuriem viņš labi kontaktējas un kuriem viņš var uzticēties. Kam var piezvanīt un vaicāt padomu, pie kuriem var aizsūtīt savu pacientu, zinot, ka speciālists atzvanīs un pateiks, kas pacientam kaiš. Tāda kontaktēšanās būtu koleģiāla. Tagad ģimenes ārsts pacientu aizsūta pie nezināma speciālista, piemēram, uz Rīgu. Tur izraksta ļoti labus un dārgus medikamentus, pacients iztērē daudz naudas, tos pērkot. Taču naudas trūkuma dēļ otrreiz viņš uz Rīgu vairs neaizbrauc, un atkal ir atpakaļ pie manis. Ja es nevaru turpināt ārstēt tā, kā viņš ir iesācis, tam visam nav jēgas.

Vai ģimenes ārsta darbs laukos jūtami atšķiras no prakses pilsētā?

- Tā kā mana darba vieta ir 100 metru no mājām, pacienti nereti nāk arī uz mājām, zvana jebkurā diennakts laikā. Ja atvaļinājumā neesmu kaut kur izbraucis, arī šajā laikā pieņemu pacientus. Pilsētas ārsts diez vai naktī skries uz autoavāriju vai uz mājām pieņemt dzemdības vai izšķirt kautiņu, kurā vīrs sievai klūp virsū ar nazi.

Kā vērtējat savu pacientu attieksmi pret veselību? Vai viņi paši arī par to domā?

- Man ar pacientiem ir paveicies. Varētu sacīt, ka man ir tas, ko sauc par labu kontingentu, jo cilvēki diezgan rūpējas par sevi. Protams, arī pie mums ir izņēmumi, taču nevaru teikt, ka pie manis masveidā nāktu ārstēties cilvēki ar gadiem ielaistām slimībām. Nīgrandē dzimst arī daudz un veselīgu bērnu. Esam laikam viena no retajām vietām, kur dzimstība ņem virsroku pār mirstību.

Kā vērtējat bezmaksas zāļu sistēmu, vai tur viss ir kārtībā?

- Man šķiet, ka tā ir vienkārši matemātiski nepareizi aprēķināta sistēma. Es pat teiktu, ka tā ir cilvēku krāpšana, apsolot tik daudz dažādu veidu un dārgus medikamentus izsniegt bez maksas, taču negarantējot tam finansiālu segumu. Laikam nav nevienas slimokases, kas šobrīd nebūtu diezgan krietnos mīnusos sakarā ar bezmaksas medikamentiem. Ja kādam ārstam gadās vairāk smagi slimu cilvēku, kam pienākas zāles par diferencētu samaksu, viņš ir spiests atteikt izrakstīt recepti. Cilvēki sūdzas, jo domā, ka ārsts negrib izrakstīt bezmaksas zāles. Taču tā ir centralizēta nauda, kurai ārsts netiek klāt. Ja viņš iztērējis savu limitu un viņam piedraud, ka atvilks no algas, dabiski, ka recepti vairs nerakstīs.

Ko jūs gribētu novēlēt jaunajā gadā?

- Vēlos, lai cilvēki vairāk uzticētas ārstam kā speciālistam pat tad, ja no pacienta viedokļa šķiet, ka ārsts kaut ko dara nepareizi, vai arī viņš pacientam nepatīk. Vajag atnākt un godīgi izstāstīt - man šoreiz jūsu izrakstītās zāles nepalīdz. Jo, tikai atklāti izrunājoties, var nonākt pie pareizā risinājuma.

Es neatbalstu bezrecepšu medikamentu reklāmas, jo cilvēkiem rodas ilūzija, un viņi sapērk dārgus un skaistās krāsainās paciņās iepakotus medikamentus pilnīgi bez vajadzības. Gribētu, lai pacienti saprastu, ka zāles nav konfektes.

Jācer, ka valdībā varbūt kādreiz beigsies cīņa par ietekmes sfērām un kāds beidzot noorganizēs normālu, visā valstī vienotu medicīnas sistēmu. Atjaunotās Latvijas laikā tā tiek mainīta, regulēta un pārregulēta, taču joprojām valda pilnīgs haoss.