Bibliotēkas pēta novadu vēsturi

Aizvadītajā gadā kopā ar bibliotekārēm Ilzi Vēdiķi, Valdu Ozoliņu un Laumu Jekumu Balvos piedalījāmies Latvijas bibliotēku 7. novadpētniecības konferencē. Pagājis laiks, bet redzētais un dzirdētais vēl spilgtā atmiņā.

Bibliotēku darbs savu pagastu vēstures pētīšanā un materiālu apkopošanā kļūst aizvien nozīmīgāks ne vien šajā rajonā, bet arī pie mums.

Balvu rajona centrālajā bibliotēkā apkopots vairāk nekā 4000 novadpētniecības materiālu vienību. Atmiņā palikušas divas mapes - "Kapsētas Balvu rajonā" un "Balvu novada enciklopēdija". Līdzīgu darbu esmu uzsākusi arī es sava pagasta bibliotēkā, bet mana Remtes kolēģe Lauma Jekuma jau izveidojusi albumu "Kapsētas Remtes pagastā".

Latgalē ir nopietna attieksme pret svētvietām. Raksturīgi lauku ainavā ir krusti. Senāk katrā ciemā bijuši krucifiksi. Daudzi saglabājušies, arī atjaunoti. Katru gadu pavasarī - maijā un rudenī - veļu laikā ciemos notiek Jaunavas Marijas godināšana.

Mazajā Žīguru pagastā ir divas bibliotēkas. Mēs bijām bērnu bibliotēkā, kur par vietējās un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem stāsta fotogrāfijas un novadpētniecības materiāli. Kaimiņos - Annas Āzes meža muzejā - skatāma bagātīga ekspozīcija par meža floru un faunu, ir eksponāti, kas liecina par dabas nemīļiem - cilpas, lamatas, tīkli. Anna Āze arī sarakstījusi grāmatu "Medību tradīcijas Latvijā".

Viļakas pilsētas bibliotēka savukārt lepojas ar savu novadnieku J. Cibuļski. Goda vietā ir bibliogrāfiskais rādītājs "Latgale un latgalieši". Aplūkojams etnogrāfisko priekšmetu klāsts - cimdu un zeķu raksti, rokdarabi, senlietas. Šeit arī O. Zvejsalnieka un J. Pīgožņa gleznas. No šīs bibliotēkas nošpikots arī manas bibliotēkas izstādes nosaukums "Attin pasaku kamolīti!"

Susāju pagastā tiek veidots ekotūrisma maršruts "Pie neskartās dabas Susāju pagastā". Šeit notiek ciemu salidojumi, kuros pulcējas tagadējie un kādreiz šeit dzimušie un dzīvojušie iedzīvotāji un viņu atvases. Bibliotēkā redzējām vecu katoļu baznīcas izdotu grāmatu "Bišu kopšana". Jāpiebilst, ka Latgalē tieši katoļu baznīca uzsāka tautas izglītošanu, galvenokārt - lauksaimniecībā.

Latgales novada valoda un kultūra bijusi stipra visos laikos. Arī Baltinavā kopš 1997. gada ir muzejs. Sava novada labs pazinējs ir Upītes bibliotēkas vadītājs Antons Slišāns. Viņš ir arī Rakstnieku savienības biedrs, novada folkloras krājējs, dzejnieks, arī Upīšu ciema muzeja veidotājs. A. Slišāns veido krājumu "Izmirušo ciemu vēsture". Viņš uzsvēra, ka novadpētniecība ir bibliotēku darba pamatu pamats. Iepazināmies ar Miķeļa Bukša piemiņas vietu. Viņš ar savu darbību un pētījumiem pierādījis, ka Latgalē ir bagāta kultūrvēsture, tiek turpinātas tradīcijas. M. Bukšam, dzīvojot Zviedrijā, bija iespējas piekļūt ārzemju arhīviem. Viņš ir 17 grāmatu autors. 1976. gadā izdota pēdējā - rokasgrāmata "Latgaļu atmoda".

1921. gada "Valdības Vēstnesī" ir Latvijas ministru prezidenta un iekšlietu ministra parakstīti noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu. Tika noteikts, ka visām valsts iestādēm un amatpersonām jāpieņem iestāžu un privātpersonu iesniegumi latgaliešu valodā. Bibliotekāru konferencē apstiprinājās, ka latgaliešu valoda arī šodien ir dzīva, tiek celta godā folklora.

Balvos gūtais ieskats bibliotekāru paveiktajā novadpētniecībā noder arī mūsu darbam. Imanta Ziedoņa vārdiem - "vajag tikai rakt!" Šogad bibliotekāri tiksies Daugavpilī.