Deviņas reizes mastā uzvijās Latvijas karogs

Jūnija vidū uz Maskavu devās gandrīz 300 cilvēku liela Latvijas jauno sportistu delegācija, lai piedalītos starptautiskajās Neatkarīgo Valstu Savienības, Baltijas valstu un Krievijas reģionu jaunatnes sporta spēlēs.

Sacensību priekšvēsture

Ideja par plaša jauniešu sporta foruma sarīkošanu pieder Maskavas mēram Jurijam Lužkovam. Pirms 4 gadiem visa pasaule apbrīnoja krievu uzņēmību un ieguldījumu tā sarīkošanā. Toreiz izskanēja doma, ka pēc 4 gadiem forumu rīkos kāda cita valsts, piemēram, Argentīna. Taču jau tad bija šaubas, vai kāds to spēs, jo 1998. gadā sarīkotās spēles bija ļoti grandiozas.

Šogad Maskavai nebija pa spēkam atkārtot kaut ko tik grandiozu, tāpēc, lai veicinātu jaunatnes sporta attīstību, nolēma rīkot mazāku, bet arī vērienīgu pasākumu. Neatkarīgo Valstu Savienības, Baltijas valstu un Krievijas reģionu sporta spēļu programmā bija 17 sporta veidi.

Maskavai šīs spēles bija vajadzīgas arī tādēļ, lai pierādītu, ka tā ir gatava sarīkot 2012. gadā Olimpiskās spēles. Savu atbalstu izrādīja Starptautiskā Olimpiskā komiteja, kura atļāva spēlēs izmantot olimpisko simboliku, Lužņiku stadionā tika pacelts olimpiskais karogs, SOK prezidents Žaks Rogge vēroja spēļu gaitu.

Tās notika Lužņiku, Olimpiskajā, CSK, Dinamo un citos sporta kompleksos. Futbola turnīram vien bija ierīkoti 12 spēļu laukumi. Maskava sportistiem sedza visus uzturēšanās un ēdināšanas izdevumus, kā arī organizēja plašu kultūras un ekskursiju programmu. Pavisam bija apmēram 6000 dalībnieku no 15 valstīm.

Latvijas Olimpiskā komiteja sedza ceļa izdevumus, nodrošināja ar parādes un ikdienas sporta tērpiem. Jaunie sportisti spēlēm gatavojās ļoti rūpīgi.

Latvijas politiķu attieksme

Maijā presē parādījās atsevišķu Latvijas politiķu pārmetumi LOK par politisku tuvredzību - it kā Krievija speciāli rīkojot šo pasākumu Latvijas tautai traģiskos datumos. Taču zinot spēļu priekšvēsturi un redzot tur notiekošo, varu droši apgalvot, ka nekas tamlīdzīgs nebija. Tiesa, 22. jūnijā Krievijā tika pieminēts Lielā Tēvijas kara sākums. Piemiņas pasākumos tika aicināti piedalīties arī sportisti, bet tas bija pilnīgi brīvprātīgi. Mūsu delegācijas vadība izlēma šajos pasākumos nepiedalīties.

Vieglatlētiem 22. jūnijā bija brīva diena, tāpēc apmeklējām Kutuzova muzeju, apskatījām "Borodinas panorāmu", kura neatstāj vienaldzīgu pat lielāko skeptiķi. Aizgājām arī uz Lielā Tēvijas kara pieminekli - Uzvaras parku. Tur valdīja vienkārša svētdienas atmosfēra. Gar strūklakām pastaigājās gan kara veterāni, gan vienkārši parka apmeklētāji, gan ārzemju tūristi. Pie 140 m augstā obeliska notika kaut kāds mītiņš, kurš nemaz netraucēja tos, kas tajā nepiedalījās. Apskatījām Lielā Tēvijas kara kaujas tehnikas izstādi un Svētā Georgija baznīcu. Vienīgais neparastais parkā bija lielais jaunlaulāto skaits. Sākām skaitīt līgavas, bet, kad skaits sniedzās pāri 50, tas sajuka. Vēlāk televīzijas ziņās dzirdējām, ka dzimtsarakstu biroji Maskavā strādājot visu diennakti, tik liels esot laulāties gribētāju skaits šajās vasaras dienās.

Jaunlutriņniekam 5. vieta

Latvijas sportisti piedalījās visos sporta veidos. Lielākās delegācijas bija paukošanā, vieglatlētikā, basketbolā, futbolā, rokasbumbā un volejbolā. Visveiksmīgāk šoreiz startēja vieglatlēti (5 medaļas) un paukotāji (3 medaļas). Viena medaļa tika izcīnīta arī jātnieku sportā.

Braucot uz Maskavu, vieglatlēti nekādas lielās cerības neloloja, jo prātā vēl pirms trim gadiem notikušās sacensības Kijevā. Tur baltieši bija pastarīšu lomā, jo nebija pa spēkam cīnīties ar lielvalstīm - Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju. Šoreiz bijām daudz labāki, jo 5 medaļas ir negaidīts panākums. Bez tam vēl vairāki sportisti ierindojās apbalvoto sešiniekā, tai skaitā arī mūsu lodes grūdējs no Jaunlutriņiem Edgars Andersons. Viņš sasniedza teicamu rezultātu, 5 kg smago lodi aizgrūžot 17,41 m tālu. Tas ir arī jauns rajona rekords. Edgars izcīnīja 5. vietu.

Uz galda tenisa sacensībām kā treneris bija ieradies saldenieks Sandijs Vasiļjevs.

Līgovakars Maskavā

Gandrīz visi mūsu valsts jaunie sportisti Maskavā bija pirmo reizi un līdz tam nebija braukuši ar metro. Pārsteidza, cik maz 17 gadus veci jaunieši zina par Krieviju. Viņi nezina, kas ir Kremlis, neko nav dzirdējuši par mauzoleju, Sarkano laukumu, nemaz nerunājot par mākslu un Krievijas vēsturi. Bijām ekskursijā Kremlī, apskatījām Uspenskas un Blagoveščenskas baznīcas, apmeklējām Ieroču palātu, bet Līgo vakarā bijām Tretjakova galerijā.

Šajā dienā bija arī spēļu noslēgums. Atklāšana notika Lužņiku stadionā un pārsteidza ar krāšņumu, mākslinieciskumu, plastiku, mūziku, krāsu bagātību, tehnikas sasniegumiem (arī lietus mākoņu izkliedēšanu), bet noslēgums bija Kremlī, kādreiz tik ļoti slavenajā Kongresu pilī. Tagad tā pilnīgi piederēja jauniešiem. Sēžu zālē bija koncerts, kas noslēdzās ar uzvarētāju godināšanu. Pēc tam visi pulcējās pie svētku galdiem. Visos pils stāvos skanēja mūzika, notika dejas, atrakcijas. Sarkanajā laukumā bija grandioza uguņošana. Traucēja vienīgi lielā apsardze, jo Sarkano laukumu norobežoja zaldātu ķēdes.

Varbūt tieši tādēļ kļuva skumji un sāka gribēties uz mājām. Vienīgi liepziedu smarža liecināja, ka ir Līgovakars. Atgriezušies Olimpiskajā ciematā, mēs, latvieši, sapulcējāmies ciemata stūri zem liepām, iededzām dārza sveces, sveicām Līgas un Jāņus. Tas bija mūsu Līgovakars.

Esam gandarīti, ka bija iespēja piedalīties jauniešu spēlēs Maskavā, un lepni, ka, godinot medaļniekus, 9 reizes mastā uzvijās Latvijas karogs. Varbūt pēc gadiem kāds no šiem jauniešiem mājās atgriezīsies ar Olimpisko medaļu?