Armands un Matīss - mēneša labākie kartingisti

Sestdien Ainārs Saulītis Saldus stadionā izveidotajā kartinga trasē rīkoja sacensības mēneša ātrākajiem kartingistiem. Uzvarētāji divās vecuma grupās saņēma mūzikas centrus.

Iecere par sacensībām radusies, domājot, kā piesaistīt vairāk brauktgribētāju.

Pieaugušo dalībnieku - vairāk

"Braukt ierodas ne tikai saldenieki, bet arī no tālākām vietām. Arī es kādreiz braucu uz Ventspili, Liepāju, Sabili.

Tad secināju, ka šis ir samērā labs peļņas avots. Protams, kamēr kāds karts nesaplīst. Pagājušajā nedēļā vienam saplīsa motors, un tagad mēneša peļņu var nosvītrot. Karti ir dārgi. Visu vēl sarežģīja tas, ka pats biju Rīgā slimnīcā. Man ļoti daudz palīdzēja Gatis Irbe un mans dvīņubrālis Artis. Ja viņu nebūtu, tad šīs sacensības nebūtu notikušas," stāsta A. Saulītis. "Trases malā mums ir tāfele, uz kuras visu mēnesi rakstījām 10 labākos apļa laikus. Braucēji sacentās divās grupās - jaunieši līdz 15 gadu vecumam un pieaugušie.

Interesanti, ka pieaugušie bija ļoti aktīvi. Vecākajam braucējam ir 46 gadi, un arī viņš kādu laiku šinī mēnesī spēja noturēties spicē. Jauniešu grupā bija tikai 3 dalībnieki.

Pieaugušajiem sestdien sacentās desmit labākie. Piecas minūtes katram bija iesildīšanās, pēc tam 10 apļi uz laiku. Finālā iekļuva četri. Viņi paši ierosināja finālā braukt divas reizes pa 10 apļiem. Lai būtu interesantāk, tad otrus 10 apļus brauca pa trasi pretējā virzienā. Tas visu krietni sarežģīja un izmainīja godalgoto vietu pretendentu kārtību. Braucēji iegāja azartā.

Sākumā domāju, ka jaunieši vairāk gribēs braukt kartingā, bet viss ir otrādi. Varbūt tāpēc, ka jauniešiem jānāk kopā ar vecākiem. Tas drošības apsvērumu dēļ. Interesanti, ka vienpadsmitgadīgais Matīss Savickis, kurš ir uzvarētājs jaunākajā grupā, sākumā, kad atvērām trasi, nemaz tik labi nebrauca. Matīsa tētis ļoti daudz palīdzēja dēlam, katru dienu viņu veda šurp un trenēja. Ar kartu braukt nemaz nav tik viegli, vajadzīgs stingrs raksturs. No Matīsa izaugs viens kārtīgs puika.

Žēl, ka daudzi jaunieši tikai staigā apkārt un pa vakariem tusējas. Visu piemētā. No rīta atnāku, un visas riepas man trasē ir izmētātas. Ja aizrādu, daļa saprot, bet ir tādi, kas gandrīz vai ar kulakiem nāk virsū."

Uzvarētājiem - liels prieks

Matīss stāstīja, ka agrāk ar kartingu nodarbojies viņa tētis. Kad Saldus stadionā bija atvesti karuseļi, māsa gājusi tur vizināties, bet viņu tētis aizvedis uz kartinga trasi. "Iekāpu kartingā un sapratu, ka tur nav nekā sarežģīta. Man nebija bail. Visu mēnesi braucu katru dienu. Dažreiz biju arī noguris. Sākumā nezinājām par sacensībām, tāpēc pat iedomāties nevarēju, ka kļūšu par uzvarētāju," teica Matīss, kurš mācās Cieceres skolas 7. klasē.

2. vieta sacensībās bija Jānim Līdumniekam, 3. - Gvido Raudonim.

Pieaugušo grupā uzvarēja Armands Cēmers. Viņš ar kartiem un līdzīgiem braucamiem līdz šim braucis diezgan bieži. Par sportu Armands to nesauc, jo regulāri netrenējas. "Man ļoti patīk, ka šāda kartinga trase iekārtota tieši Saldū, jo līdz šim ar kartiem varēja braukt tikai lielajās pilsētās. Es ceru, ka saldenieki to izmantos vairāk. Jā, tas maksā naudu, bet tas ir arī liels prieks. Uzskatu, ka cilvēkiem ir daudz vaļasprieku, kas ir veselībai kaitīgi, un viņi par tiem maksā tikpat. Tāpēc aicinu labāk tērēt naudu šādam veselīgam priekam. Esmu kaislīgs 1. formulas fans, tāpēc pirms trim gadiem pats pamēģināju braukt ar kartu. Esmu ļoti gandarīts, ka man izdevās uzvarēt. Pirms dienas domāju, ka es to spēju, bet šorīt redzēju, ka finālisti ir ļoti stipri. Man palīdzēja stabilitāte. Esmu uzvarējis, un man par to ir ļoti liels prieks," saka Armands.

2. vietā ierindojās Rolands Ķēniņš, 3. - Gatis Irbe, bet 4. - Armanda brālis Renārs Cēmers.

Apbalvošanas ceremonijā sportisti šļakstījās ar šampanieti, ēda "Druvas pārtikas" dāvināto saldējumu un plānoja doties piknikā, lai atzīmētu uzvaru.

Ainārs Saulītis sola, ka šīs nebūs šovasar vienīgās sacensības Saldus kartinga trasē.

Druvā - bo-karti

Druvā viņš atklājis bo-kartinga trasi. "Brauc ar tādiem pašiem kartiem, tikai tiem ir lielāki riteņi. Varētu teikt, ka arī drošība ir lielāka. Tie ir tādi kā maziņi bagiji. Pagaidām tie ir tikai Cēsīs, Siguldā un pie mums, Druvā.

Braukšana pa zemes ceļu ir drusciņ savādāka - bo-karts lēkā, kratās, taisa putekļus. Pie tā ir jāpierod. Pagaidām man ir viens šāds bagijs, bet būs vēl. Pārtaisīšu rūpnīcā ražotos, kas ir zemas kvalitātes. Guļot slimnīcā, jau sagatavoju rasējumus. Diviem būs mazāki motori, vienam - jaudīgāks. Interesanti braukt ar bagijiem ir ziemā, kad riepas buksē.