Māris uzvar Zviedrijā

Saldenieks svarcēlājs MĀRIS ANDŽĀNS no sacensībām Zviedrijā atgriezies kā uzvarētājs savā svara kategorijā.

Kas tās bija par sacensībām, un kāda bija konkurence?

- Tās bija Zviedrijas elites līgas 3. posma sacensības. Elites līgā piedalās spēcīgākie Zviedrijas svarcēlāji un arī ārzemnieki, kurus uzaicina klubi. No Latvijas bijām uzaicināti divi - es un Mārtiņš Polis no Ragaciema, spēcīgākie Latvijas juniori. Sacensībās pārstāvējām Zviedrijas Falūnas pilsētas klubu "FALU AK". Bijām zviedru pilnā apgādībā, visus izdevumus sedza šis klubs, startējām tā ekipējumā. Vienā vakarā Zviedrijā nopelnīju tik lielu honorāru, cik neesmu nopelnījis visos 12 gados, kopš piedalos sacensībās. Man piedāvā startēt Zviedrijas kluba sastāvā un iegūt Zviedrijas pilsonību, ko es, būdams savas valsts patriots, nepieņemšu. Bet, nejūtot, ka esmu vajadzīgs rajonam, valstij, es esmu spiests izvēlēties citas valsts klubu. Vēl līdz gada beigām šī kluba sastāvā jāpiedalās trīs sacensībās. Tā ka, iespējams, šogad Latvijas sacensībās nepiedalīšos.

Šogad biju plānojis braukt uz Eiropas junioru čempionātu, diemžēl rajons nevarēja palīdzēt ne ar santīmu, un es nekur neaizbraucu. Tā paša iemesla dēļ uz pasaules čempionātu pieaugušajiem netika māsa, un tas ir ļoti žēl.

Kāds Zviedrijas svarcēlāju profesionālais līmenis?

- Kā Latvijā. Viņiem nav tik izcilu augstas klases svarcēlāju, kāds mums ir Viktors Ščerbatihs, bet ir daudz vidusmēra sportistu, kas nopelna pa kādai medaļai Eiropas sacensībās. Tomēr zviedru svarcēlājus nedrīkst saukt par profesionāli vājiem. Zviedrijā ir četras svarcēlāju līgas - elites, pirmā, otrā un trešā. Šis bija elites līgas turnīrs piecos posmos ar finālu gada beigās. Piedalījos trešajā posmā. Pārsteidza skatītāju skaits - gandrīz 400, kas Saldū ir neiedomājami. Sacensības notika Sandvīkenā, pilsētiņā 300 kilometrus uz ziemeļiem no Stokholmas. Vienlaicīgi tika izcīnīts arī Sandvīkenas kauss. Es to vēl nevarēju saņemt, jo uzvarēju pirmo reizi. Lai kausu iegūtu īpašumā, tas jāiegūst trīs gadus pēc kārtas. Bet uzvarētāja kausiņu saņēmu (Zviedrijā medaļas nedala, pasniedz kausus).

Uzvarēju svara kategorijā līdz 69 kilogramiem. Piedalījās 12 klubi, katrs deleģēja vienu spēcīgāko attiecīgajā svara kategorijā. Manā kategorijā piedalījās desmit vai vienpadsmit klubu sportisti. Sacensībās piedalījās arī sievietes svarcēlājas, un Zviedrijā ar svarcelšanu nopietni nodarbojas 60 sievietes. Salīdzinājumam - Latvijā šogad sacensībās piedalījās 17 sievietes.

Disciplīnas, kā parasti, divas - raušana un grūšana, un bija svarīgs ne tikai individuālais sniegums, bet arī visas komandas kopīgais rezultāts. Tādēļ sākumsvars bija mazāks. Patlaban klubs "FALU AK" ir 8. vietā. Manā kategorijā bija viens veterāns - vairāk nekā 40 gadus vecs, bet visvecākajam dalībniekam ir 64 gadi, un viņš nopietni cīkstējās ar jaunajiem.

Man bija 105 kilogrami raušanā un 125 - grūšanā (personīgais rekords ir 117 kilogrami raušanā un 130 kilogrami grūšanā). Klubam doto punktu ziņā biju otrais. Mārtiņš savā svara kategorijā bija otrais labākais. Nebijām vienīgie ārzemnieki, citu klubu sastāvā bija norvēģi un somi.

Māris stāsta, ka šogad iestājies Stradiņa universitātē un studēs starptautiskās attiecības. Trenēties turpināšot Rīgā, bet, tā kā Stradiņa universitātē nav iespēju trenēties svarcelšanā, pārstāvēšot Rīgas Tehnisko universitāti. Saldu vairs nepārstāvēšot.

"Es strādāju Svarcelšanas federācijā par starptautisko attiecību koordinatoru un veidoju mājas lapu. Starptautiskās attiecības, ko studēšu, uzskatu par perspektīvu jomu ar plašām iespējām. Es negribētu visu mūžu saistīt ar sportu, jo tas neļauj izmantot visas iegūtās zināšanas, tās ar laiku aiziet nebūtībā. Un - cik vēl ilgi varēšu ar svarcelšanu nodarboties? Labākajā gadījumā gadus desmit. Tādēļ izvēlējos citu specialitāti."