Stiprinieku sacensībās katrs pārbauda savus spēkus

Raivis Ektermanis ir zaņenieks, trīs bērnu tēvs, zemnieks, sportisks cilvēks, kurš jau divas reizes piedalījies sacensībās "Saldus stiprinieks".

Raivi ievēroju pirms gada pirmajās stiprinieku sacensībās. Kaut arī toreiz pārmijām tikai dažus teikumus, viņš radīja nosvērta, mērķtiecīga un stipra cilvēka iespaidu. Ļoti priecājos, viņu ieraugot pirms mēneša "Saldus stipriniekā - 2002". Raivis bija nolēmis cīnīties, lai iekļūtu finālā (2002. gadā viņš palika 4.), bet šogad ierindojās 7. vietā. Taču viņš neizskatījās noskumis.

Vai Zaņā ir jūsu dzimtas saknes?

- Jā, te ir tēvs un māte. Te mēs ar brāli esam dzimuši. Zaņā ir manas vienīgās mājas. Te es apprecējos, aug manas trīs meitas. Mums ir pašiem sava māja, piemājas saimniecība. Arī vecākiem ir sava saimniecība, kur mēs ar brāli krietni strādājam.

Varētu teikt, ka esat zemnieki?

- Ne tie paši lielākie, bet zemnieki esam. Ar katru gadu saimniecība paplašinās, un darbi iet uz priekšu. Turpinām senču tradīcijas, jo zeme mums ir mantojumā no omes. Arī no otras omes apsaimniekojam vairāk nekā 50 hektārus.

Tēvs audzē liellopus. Mēs audzējam labību, bet ne pārdošanai, lopbarībai. Tēvs ir izrēķinājis, ka visizdevīgāk šodien nodarboties ar lopkopību.

Sports jūs interesē jau no bērnības?

- Liels nopelns tajā ir manam Zaņas skolas fizkultūras skolotājam Mārtiņam Maniņam. Toreiz, kad viņš atnāca uz Zaņu, mācījos 4. klasē. Skolas mazajā zālītē, kas ir 10X5 metrus liela, uzlikām basketbola grozus, sākām trenēties. Kad Kalnos uzcēla lielo sporta kompleksu, sākām braukt sportot uz turieni.

Lielajā sportā mani ievilka Zaņas vīri, kam jau bija nopietna pieredze. Man bija tikai vienpadsimt gadiņu, kad vīri mani sāka ņemt līdzi uz rajona čempionātu volejbolā. Toreiz volejbols rajonā bija augstākā līmenī, un pieaugušie man uzticējās, ļāva spēlēt komandā. Tas mani ļoti iedvesmoja.

Šodien es pat nevaru iedomāties, ka man varētu būt kāda cita nopietna nodarbe.

Man patīk daudzi sporta veidi, bet pēdējos gados esmu pievērsies svaru celšanai. Jau divus gadus piedalos "Saldus stipriniekā". Esmu teicis arī citiem mūsu pagasta zēniem - braucam uz stiprinieku! Bet viņiem, laikam, vēl pietrūkst drosmes.

Nākamajā gadā esmu nolēmis sarīkot līdzīgas sacensības arī Zaņā. Tās varētu notikt pirms "Saldus Zemes" un zemessargu rīkotajām sacensībām Saldū. Tad varēsim pārbaudīt, ko spējam. Man šķiet, ka Zaņā ir ļoti stipri vīri. Dalīšos savā pieredzē, biju aizbraucis apskatīties, kā līdzīgas sacensības notika arī Kuldīgā.

Kādas izjūtas pašam bija pirmajās stiprinieku sacensībās?

- Drusku man bija bail - vai spēšu celt? Toreiz man līdzi bija atbraukusi arī ģimene. Sešgadīgā meitiņa pēc tam, kad bijām apskatījušies balonus, akmeņus, man teica - tēti, tu taču to vari! Tas bija pirmais stimuls. Man gribējās pārbaudīt, vai patiešām varu. Daudzi, no malas skatoties, saka - kas tur īpašs, panest divus balonus? Tagad saku - uztaisīšu balonus, kas sver kopā 180 kilogramus, pamēģiniet, vīri, panesiet!

Daudz spēka vajadzīgs. Nav viegli divās trijās stundās visus tos vingrinājumus izpildīt. Piemēram, "santehniķis" bija grūts vingrinājums. No malas izskatās, kas tur īpašs - cauruli pacelt. Bet nevarējām pacelt. Akmeņu nešanā man neveicās, bet riepas velšanā gāja ļoti labi.

Paldies, ka izdomājāt šādas sacensības, ka visu noorganizējāt. Šādām spēkavīru sacensībām ir liela nākotne. Tajās katrs dalībnieks vispirms pārbauda pats sevi. Redz, šogad bija nākuši klāt seši jauni puiši. Un visi bija stipri.

Kā jūs trenējāties? Nēsājāt pa laukiem akmeņus?

- Nē, akmeņus nenēsāju. Ziemā piedalījos pierobežas spēlēs. Spēlēju futbolu, volejbolu, cēlu svara bumbas. Pavasarī strādāju lauku darbus. Vasarā piedalos sporta sacensībās pagastos. Tā īpaši es neko nedaru. Mājās cilāju divpudu bumbas.

Nākamgad atkal piedalīsieties?

- Esmu nobriedis piedalīties. Līdz tam gribu vairāk laika veltīt treniņiem, smagumu celšanas tehnikai. Ne visu izšķir spēks, daudz svarīgāka ir vingrinājumu tehniski pareiza izpildīšana.

Kad pagājušā gada čempions nostājās blakus šī gada sacensību dalībniekiem, mums bija gluži vai jānobāl. Kādu muskuļu masu viņš uzaudzējis! Bet sportiskās veiksmes Ivaram Naumanim šoreiz nebija. Viņam nepaveicās. Tāpēc arī stiprinieku sacensības ir tik interesantas, ka tur neko nevar prognozēt.