Futbols nav balets, bet arī meitenēm tas patīk

Latvijas čempionātā futbolā sievietēm open klasē "Saldus FK/Lutriņi" meitenes izcīnījušas bronzas medaļas.

Sestdien saldenieces sezonu lielajā futbolā noslēdza ar spēli savā laukumā. Pretinieces bija čempionāta līderes - "Cerības" futbolistes no Rīgas. Šī spēle neko neizšķīra, jo pirmais trijnieks čempionātā jau bija noskaidrots, tomēr neviena no komandām negribēja zaudēt. Rīdziniecēm vēl svaigā atmiņā zaudējums mūsu meitenēm vasarā starptautiskajā turnīrā "Saldus 2002".

Pirmajā puslaikā bija liela skriešana no viena laukuma gala uz otru, taču "Cerība" pamazām guva virsroku un pārtraukumā aizgāja ar 3 vārtu pārsvaru. Mūsējām diemžēl bumba vārtos negāja.

Pēc atpūtas saldenieces bija sasparojušās, un jau otrā puslaika sākumā Kristīnei Kļaviņai izdevās vārtu starpību samazināt (1-3). Spēle turpinājās viesu vārtu tuvumā, ko rīdzinieces, šķiet, nebija gaidījušas. Dažas minūtes pirms spēles beigu signāla Baiba Šukuleja panāca rezultātu 2-3. Saldeniecēm bija vēl daži labi vārtu gūšanas momenti, diemžēl laika bija palicis pārāk maz, un bronzas medaļu ieguvējām nācās piekāpties čempionēm.

"Cerības" trenere ir Latvijas sieviešu futbola izlases galvenā trenere Tatjana Petrova, bet "Saldus FK/Lutriņi" treneris Agris Bandolis ir izlases otrais treneris. Vērojot viņu darbību spēles laikā, izskatījās, ka, vadot katram savu komandu, tiek domāts arī par izlases iespējamo spēli, jo tieši "Saldus FK/Lutriņi" un "Cerība" veido izlases pamatsastāvu.

Sezonu izvērtēt aicināju mūsu komandas futbolistes.

ELVITA ARĀJUMA:

"Komanda ir progresējusi, bet sezonas izskaņā fiziskā forma mums nav vairs pati labākā. Bijām plānojušas izcīnīt augstāku vietu. Varējām uzvarēt "Imantu", kurā spēlē hokejistes, un arī "Cerību", jo turnīrā viņas pieveicām. Tieši spēlē ar "Imantu" sākās mūsu sportiskās formas kritums. Vairākas meitenes ir apslimušas. Hokejistes ir krietni lielākas un stiprākas, mēs pret viņām izskatījāmies kā mazas meitenītes.

Nākamgad mums ir jābūt Latvijas čempionēm, tāpēc ziemā centīgi trenēsimies. Treniņi mums notiek trīs reizes nedēļā. Katrai mājās ir iedota bumba, ar to regulāri jāstrādā. Arī jāskrien. Ziemā trenēsimies Lutriņos, Zirņos un Saldū. No oktobra viens treniņš mums būs aerobikā. Treneris izdomājis, ka mums jābūt lokanākām. Būs ļoti interesanti. Ziemā notiks sacensības telpu futbolā.

Futbols ir ļoti nopietns manas dzīves mērķis. Esmu lutriņniece, pēdējo gadu mācos Rīgas Valsts tehnikuma Kuldīgas filiālē. Nākamgad stāšos augstskolā, jo gribu kļūt par futbola treneri vai menedžeri."

GUNDA KUBE:

"Mums komandā ir dažādu vecumu meitenes, bet saprotamies labi. Laukumā gadu starpību nejūtam, jo visas domājam tikai par futbolu. Jaunākajai ir 11 gadu, pieredzējušākajām - 19.

Mācos Zirņu pamatskolā. Pirms diviem gadiem atbraucu līdzi draudzenei uz futbola treniņu tikai paskatīties. Toreiz es domāju, ka futbols nav domāts meitenēm, man tas pat nepatika. Tagad esmu palikusi komandā uz ilgāku laiku, jo nedomāju pārstāt spēlēt futbolu.

Man tagad ir ļoti maz brīvā laika. Grūtāk, ka vakaros vēlāk esmu mājās, bet mācībām laiks ir jārod. Taču es esmu apmierināta, jo, pateicoties tieši futbolam, esmu varējusi daudz kur aizbraukt, daudz vairāk redzēt.

Par traumām es neuztraucos. Gadīties jau var visādi, bet mani tās nebaida. Treneris parasti saka: "Futbols nav balets." Ja futbols patīk, tad jānāk un tas jāspēlē."

KRISTĪNE KĻAVIŅA:

"Esmu cēsiniece. Mūsu pusē nav sieviešu futbolkomandas. Izvēlējos spēlēt kopā ar saldeniecēm, jo man patīk šī latviešu meiteņu komanda, kurā valda ļoti labas savstarpējās attiecības. Man patīk arī treneris, kurš patiešām arī trenē komandu, vada spēli, iemāca mums daudzko. Man ir ļoti svarīgi, ka treneris ir latvietis. Ja treneris runā krieviski, es visu nesaprotu.

Pats grūtākais futbolā ir būt labā fiziskā formā, jo ir daudz jāskrien. Arī nepārtraukti jāapgūst jauni tehnikas elementi. Ja visas tā trenēsimies, tad meiteņu futbols valstī ies uz augšu.

Futbolu spēlēju jau astoņus gadus un jūtu, ka jāsāk domāt arī par veselību. Man ir kājas trauma, nepieciešama operācija. Bet uz laukuma es gan par to nedomāju.

Meitenītēm jāsāk spēlēt futbolu jau no sešu gadu vecuma. Sākumā tas nebūs īpaši nopietni, bet vēlāk viss būs atkarīgs tikai no gribasspēka. Un, protams, nepieciešams finansiālais atbalsts."

Speciālista komentārs

"Saldus/Lutriņi" komandas veikumu analizē Latvijas izlases galvenā trenere TATJANA PETROVA:

"Pēc manas un Saldus komandas trenera kopīgas iniciatīvas šogad pirmoreiz notiek Latvijas čempionāts futbolā sievietēm open klasē 11:11. Tas bija svarīgi, lai arī jaunākas meitenes mācītos spēlēt uz lielā laukuma. Mēs gatavojamies atlasei Eiropas čempionāta kvalifikācijas sacensībām, kurās varēs piedalīties 1985. - 86. gadā dzimušās un jaunākas futbolistes.

Latvijas čempionātā uz uzvaru varēja pretendēt trīs komandas - "Saldus FK/Lutriņi", "Cerība" un "Imanta". Visas spēlē interesantu futbolu. Saldus komanda ir pati jaunākā. Gan spēlētāju vecuma ziņā, gan arī pati komanda tapusi tikai pirms dažiem gadiem. Priecē, ka jaunās saldenieces nepiekāpjas vecākajām un pieredzējušākajām futbolistēm. Gadu starpība ir pat 10 - 15 gadi. Komanda ir ļoti perspektīva. Ja arī turpmāk tā būs tik saliedēta, ja pievienosies jaunas spēlētājas, tad ar katru gadu saldenieces kļūs stiprākas. Skatoties uz Saldus komandu, varam redzēt, kā attīstās sieviešu futbols valstī. Uzskatu, ka ļoti sekmīgi strādā treneris Agris Bandolis, kurš atradis perspektīvas spēlētājas ne tikai Saldū, bet arī pagastos. Tas ir grūts darbs.

Man ļoti patīk Saldus komanda. Ar meitenēm esmu pazīstama, jo viņas veido pusi Latvijas izlases. Saldenieces, "Cerības" futbolistes, pievienojoties dažām spēlētājām no citiem reģioniem, 2003. gadā spēlēs U-19 izlasē."