Lietuvieši apsteiguši Latvijas svarcēlājus

Sporta kluba "Atlēts", rajona padomes un Saldus sporta skolas atklātajā čempionātā piedalījās 58 sportisti no Latvijas un Lietuvas.

Saldeniekiem ir sena draudzība ar svarcēlājiem no Telšiem. Mūsējie brauc uz sacensībām pie viņiem, viņi - pie mums. Izņēmums nebija arī šī reize.

Izmantoju iespēju izvaicāt Lietuvas jaunatnes un kadetu svarcēlāju izlases treneri un arī Telšu sporta skolas svarcelšanas treneri ALFREDU DAMANSKI- vai Latvijas svarcēlāji ir spēcīgi pretinieki?

"Pirms gadiem desmit Latvijas sportisti bija stiprāki, bet mūsējie atpalika. Tagad Lietuvas jaunie svarcēlāji ir stiprāki par jūsējiem. Tāpēc, ka pēc neatkarības atgūšanas mūsu sporta veidā Lietuvā nebija pagrimuma. Jaunieši līdz 18 gadu vecumam ir sporta skolas audzēkņi, bet pieaugušie sporto svarcelšanas klubā.

Uzreiz paši sākām meklēt sponsorus, izdarījām spiedienu uz valsti, jo valstij sports ir jāatbalsta. Tieši to pašu es iesaku darīt saldenieku trenerim Jānim Andžānam, jo gan sportiskie rezultāti, gan - cik jauniešu nodarbojas ar sportu, ir atkarīgi no ieguldītajiem līdzekļiem.

Nevar celt lielus smagumus, ēdot parasto barību. Svarcēlājam regulāri papildus jāuzņem vitamīni, aminoskābes, minerālvielas."

Kāda ir finansēšanas sistēma svarcelšanai Lietuvā?

"Pirmkārt, meklējam cilvēkus, kuri grib svarcelšanu atbalstīt. Un pamazām atrodam. Par šādi iegūtajiem līdzekļiem varam aizbraukt uz sacensībām, piemēram, Latvijā un arī krietni tālāk, jo mūsu sportisti piedalās arī visos Eiropas un pasaules čempionātos. Sponsoru līdzekļi ir ļoti būtiski, taču pagaidām valsts ar saviem likumiem īpaši nenāk pretī sporta atbalstītājiem, tāpēc visiem spēkiem cenšamies panākt izmaiņas likumos.

Nedaudz līdzekļu saņemam arī no valsts. Lietuvas Svarcelšanas federācijā precīzi reģistrē izcīnītās vietas Eiropas un pasaules čempionātos. Ir izstrādāta punktu sistēma. Par vienu punktu saņemam 60 litus, tas ir apmēram 15 dolāri.

Sporta skolas uztur pašvaldības. Arī treneru algas maksā pašvaldības. Tās ir atkarīgas no audzēkņu sasniegtajiem sportiskajiem rezultātiem. Ir parastie treneri, nacionālie treneri un nopelniem bagātie treneri. Katru gadu notiek treneru tarifikācija, kad tiek lemts par viņu algām. Jo augstāki rezultāti ir audzēkņiem, jo mazāk bērnu grupā trenerim. Man ir divas grupas, kopā jābūt 22 audzēkņiem. Pavisam sporta skolā mācās 800 audzēkņu.

Par 1. vietu olimpiskajās spēlēs sportistam valsts maksā 100 000 $ prēmiju, treneris saņem 50 000 $. Arī mans audzēknis ir kļuvis par olimpisko čempionu. Prēmijas saņem pirmo astoņu vietu ieguvēji. Tās ir ļoti labs stimuls. Taču šīs prēmijas saņem tikai pieaugušie sportisti.

Bet, kad mans audzēknis kļuva par Eiropas kadetu (līdz 16 gadu vecumam) čempionu, no valsts prēmijas nesaņēmām. Tad vietējā pašvaldība piešķīra sportistam un trenerim 250 $ prēmijas, jo gan pilsētas, gan rajona pašvaldība uzskata, ka mēs nesam pasaulē Telšu vārdu.

Ja sporta skolas audzēknis sasniedz augstus rezultātus, tad arī visai skolai tiek paaugstināta kvalifikācija, un direktoram un viņa vietniekam arī pašvaldība palielina algas."

Vai svarcelšanas klubu uztur tikai sponsori un pieaugušie sportisti no savām iemaksām?

"Galvenokārt sponsori, bet atbalsta arī pašvaldības. Ir izveidota sporta padome, kura izlemj, cik daudz naudas katru gadu piešķirt konkrētajiem sporta klubiem. Tiek ņemts vērā arī sporta veidu reitings. Vispopulārākais Lietuvā ir basketbols, tālāk seko futbols. Pēdējos gados arī smagatlētika ir pakāpusies uz augšu. Arī šeit tiek ņemti vērā rezultāti pasaules un Eiropas čempionātos."

Sacensībās piedalījās sportisti arī no Pērnavas, Dobeles, Kuldīgas, Ragaciema. Saldenieki šoreiz izcīnīja tikai 2 uzvaras, jo vairāki svarcēlāji tiesāja sacensības.

Kategorijā līdz 33 kg 1. vietu ar rezultātu 67,5 (32,5+35) kg izcīnīja Kristians Andžāns. 1. vieta svarā līdz 50 kg bija Andrim Lukjanovam, kura rezultāts - 97,5 (40+57,5) kg. Uzvaru svarā līdz 29 kg izcīnīja embūtnieks Ritvars Grēbers, kurš pārstāv klubu "Atlēts". Viņa rezultāts bija 52,5 (22,5+30) kg.

Nepaveicās Mārtiņam Vekšam svara kategorijā līdz 77 kg, kur viņš sasniedza personīgos rekordus - 210 (95+115) kg, bet piekāpās Eiropas čempionātu dalībniekam no Lietuvas, tāpēc bija jāsamierinās ar 2. vietu.

Vēl 2. vietās ierindojās Vidmants Aleksandrovs (sv. kat. līdz 29 kg), Einārs Jakovļevs (līdz 56 kg). 3. vietas ieguva Svens Jānis Andžāns (līdz 29 kg, pirmās sacensības, 5 g. jauns), Ivars Vēza (līdz 37 kg), Uldis Rimkus (līdz 41 kg), Harijs Pilinovičs (līdz 62 kg), Raivis Griķis (līdz 94 kg).

Treneris Jānis Andžāns informē, ka E. Andžāne, M. Vekša, E. Jakovļevs un H. Pilinovičs gatavojas piedalīties Latvijas čempionātā atsevišķos svarcelšanas vingrinājumos, tas 18. - 20. oktobrī notiks Ludzā.

Svarcelšanas federācija Latvijas izlasē iekļāvusi E. Andžāni startam pasaules čempionātā svarcelšanā pieaugušajiem, kas notiks oktobra beigās Varšavā.