Vada veikalu un brauc pasaules čempionātā motokrosā

Māris Rupeiks un Normunds Bērziņš pasaules čempionātā motokrosā ekipāžām ar blakusvāģiem šosezon kopvērtējumā ierindojās 12. vietā. Tas ir 37 gadus vecā lutriņnieka NORMUNDA BĒRZIŅA augstākais sasniegums.

Kantētāja Bērziņa karjerā bijuši gan kāpumi, gan kritumi. Savulaik viņš brauca kopā ar Kristeru Serģi, taču smaga galvas trauma viņu tandēmu izjauca. Bērziņš tomēr sportam neatmeta ar roku un mēģināja iekļauties citās ekipāžās. Šie varianti diez ko veiksmīgi nebija.

Jaunība apvienojas ar pieredzi

Interesanti, ka Bērziņam vienmēr nācies ekipāžās sastrādāties ar gados jaunākiem braucējiem. Varbūt tieši tāpēc radās nesaskaņas, jo vienas intereses ir jaunam puisim, kam prātā tikai sports un panākumu gūšana, otras - precētam vīrietim, kuram jārūpējas par ģimeni.

Un tad izveidojās ekipāža - Rupeiks un Bērziņš. Arī viņiem ir ļoti liela gadu starpība - 13 gadu. Normunds pat aizdomājas un saka: "Cik tur trūkst, ka Māris varētu būt mans dēls!" Abiem trasē sapas kā cimdam ar roku. Bērziņš stāsta, ka braucot pilnīgi paļaujas uz Rupeiku, zina, ka viņš nerīkosies aušīgi un bezatbildīgi, jo uz moča sēž jau no bērna kājas. Agrāk Rupeiks startēja soloklasēs.

Savukārt par kantētāju Bērziņu esmu dzirdējusi sakām, ka viņam ir dabas dots talants ieraudzīt un izjust katru bedri trasē, spēja ļoti elastīgi pārvietoties, lai noturētu moci līdzsvarā. Ar motosportu viņš nodarbojas jau 18 gadus.

Nespēj nosēdēt mierā

Rakstura ziņā abi tiešām talantīgie sportisti ir diezgan atšķirīgi. Rupeiks - mierīgs un līdzsvarots, kurš strīdā drīzāk paklusēs. Bērziņš - straujš un tiešs: "Ko domāju, to arī pasaku. Tādās reizēs Māra klusēšana mani vienkārši tracina. Saprotu, ka man ir ļoti smags raksturs, ka ar mani ir grūti sadzīvot, bet mainīt neko nevaru. Esmu domājis par to, ka, iespējams, būtu izaudzis savādāks, ja pēc vienpadsmit gadu vecuma man nebūtu pietrūcis mammas.

Kāds paziņa man teica, ka jāiet uz baznīcu un jāpievēršas Dievam, ka svētdienās ir grēks strādāt. Es piekrītu, bet man tas kaut kā nesanāk. Mēģināju svētdienā neko nedarīt, taču nejutos savā ādā, kļuvu nemierīgs. Tad jau labāk eju uz garāžu un kaut ko paskrūvēju. Es bez darba nevaru, tāpat rosos arī savā veikalā "Vinnijs". Strādāt mani iemācīja motosports. Treneris Aldis Kalniņš teica: "Ja nekļūsi par labu sportistu, tad vismaz būsi kārtīgs cilvēks. Cienīsi darbu un dzīvi.""

Pirmajā vietā ir ģimene

Smagi Normunds pārdzīvo to, ka pārāk maz laika spējis veltīt bērniem. Apmēram pusi gada viņš regulāri aizvada prom no mājām - treniņos un sacensībās. Lai iegūtu labu sportisko firmu, agrā pavasarī, kad pie mums vēl sals vai liels slapjums, viņš dodas uz siltākām zemēm trenēties, bet sezonas laikā sacensības seko viena otrai, daudz laika aizņem pārbraucieni. "Tad es sāku domāt par mājām, ģimeni, savu veikalu. Iznāk tā, kad manā biznesā ir karstākais laiks - vasara -, nekad neesmu mājās. Viss smagums ir uz sievas pleciem. Viņai mūsu ģimenē ir visgrūtāk, jo vienai ar daudzko jātiek galā. Priecājos, ka man ir tik saprotoša sieva.

Taču abām meitām esmu veltījis pārāk maz laika, jo bieži mājās esmu tikai tad, kad bērni vēl guļ vai jau guļ. Maz trūka, ka ar vienu no meitām būtu zaudējis saprašanos. Šādos brīžos uzrodas ļauni cilvēki, kas bērna uzticēšanos mēģina izmantot. Tā bija arī mums. Ceru, ka konkrētajā gadījumā uzvarēs veselais saprāts. Ģimene un bērni man dzīvē ir pats galvenais, tāpēc to ļoti pārdzīvoju un ar netaisnību nesamierināšos," saka Normunds Bērziņš.

Bez motosporta nevar

Uz mirkli viņš pieļauj situāciju, ka sportam varētu mest mieru. Bet tikai uz mirkli. Runājot par motosportu, viņš gluži vai atplaukst, acis sāk degt, un balsī - azarts. No četrpadsmit pasaules čempionāta posmiem viņš ar Rupeiku šogad nebrauca tikai četros, jo bija dažādi tehniski sarežģījumi. Beļģijā viņi izcīnīja 5. vietu, bet Francijā izdevās perfekts starts - ceturtie. Labs starts motokrosā ir ļoti svarīgs, apmēram 75% no veiksmīga brauciena. Rupeiks un Bērziņš Latvijas čempionātā šogad apsteiguši Serģi un Rasmani, kuriem Ventspilī vienkārši neveicās, jo abos braucienos salūza motocikls.

Turpmāk visām Latvijas ekipāžām kā mēraukla būs pasaules čempioni Serģis un Rasmanis. Rupeiks un Bērziņš ir nākamā labākā latviešu ekipāža. Viņus atbalsta firmas "Spilva", "Elkšņi", "Gultņi", "ZZK", "Vinnijs" u.c.

Vaicāju Bērziņam, vai viņš sevi uzskata par profesionālu motosportistu. Izrādās, ka algu par sportošanu viņš nesaņem. "Uzskatu, ka tas nav godīgi, jo Rupeikam un mehāniķim maksā, bet es naudu pelnu ar savu veikalu. Taču mans bizness un motosports ir divas dažādas lietas," tā Bērziņš. "Arī jaunajā sezonā "Spilva" būs mūsu sponsors, taču atvēlētie līdzekļi būšot mazāki nekā iepriekš. Tas gan nav saistīts ar mūsu sniegumu, bet uzņēmuma ekonomiskajām iespējām.

Laiks steidzas, tāpēc sākam plānot jauno sezonu."