Kaujas cīņu klubā apgūst džiu džutsu

Saldus karatē un kaujas cīņu klubā jau otrreiz viesojās Džons Hjorhs (Hjorth), kuram Dānijā ir sava kaujas cīņas veidu skola. Viņš mūsu sportistiem mācīja japāņu kaujas cīņu sistēmu džiu džutsu.

Šis japāņu kaujas cīņas veids ir 2000 gadu sens. Šajā kontaktcīņā tiek izdarīti sitieni ar rokām, elkoņiem un kājām, tiek pielietoti sāpīgi paņēmieni un metieni. Tā kā tā ir kaujas cīņu sistēma, tad sportisti mācās pielietot ieročus (piemēram, koka mietus) un arī aizsargāties no tiem. Tas nav tikai sporta veids, kurā tiek organizētas sacensības. Džiu džutsu ir arī praktiska nozīme, jo to pielieto cilvēki, kuriem jāstājas pretī noziedzniekiem.

Saldus klubā džiu džutsu apgūst seniori, kuri trenējas tuvcīņas un karatē sekcijās. Bet Džons Hjorhs ar šo cīņas veidu nodarbojas jau divdesmit astoņus gadus, un viņam ir 5. dans. Divas reizes viņš ir kļuvis par Eiropas čempionu, vienreiz izcīnījis 2. vietu.

Nelielā dāņu ciematiņā, kurā ir 1500 iedzīvotāju, Dž. Hjorhs nodibinājis savu skolu, kurā no tālas apkārtnes brauc mācīties 1020 audzēkņu vecumā no 5 līdz 62 gadiem. Divpadsmit treneru vadībā viņi apgūst septiņus dažādus cīņas, karatē un jogas veidus.

Ikdienā Džons strādā firmā, kurai pieder Saldū esošais uzņēmums "Habulons". Apmēram pirms gada viņš atbrauca uz Saldu, lai uzņēmumā veiktu ar ekonomiku un datornodrošinājumu saistītus darbus. Šoruden viņš te bija jau trešo reizi.

"Lai arī kurp es dodos, man vienmēr līdzi ir īpašais sporta tērps - kimono. Ieradies Saldū, es vaicāju: vai te ir kāds cīņas klubs. Sākumā man neviens nezināja neko teikt. Tad satikos ar kādu "Habulona" darbinieku, kura dēls tagad mācās Rīgā un nodarbojas ar karatē, bet agrāk trenējies Saldū. Tā arī nokļuvu šajā klubā, jo pašam gribējās trenēties, bet iznāca, ka varu arī kaut ko iemācīt," stāsta Džons.

Kāda ir mūsu sportistu sagatavotība? Cik daudz jau esat paspējis viņiem iemācīt?

"Skatos, ka to, ko pirms dažām dienām mācīju, viņi ir labi apguvuši. Tas ir patīkami, ka saldenieki tiecas pēc jaunām zināšanām un prasmēm un ir centīgi. Esmu ievērojis, ka viņi dažus paņēmienus izpilda savādāk nekā es, arī man ir ko skatīties un mācīties. Šī sadarbība, manuprāt, ir abpusēji interesanta un noderīga. Nākamreiz Saldū būšu decembrī, tad varēsim turpināt nodarbības."

Džons aicina saldeniekus paciemoties savā skolā Dānijā un neliedz padomus no paša pieredzes. Tā pavisam nejauši izveidojusies veiksmīga sadarbība.