2002. gada 2. nedēļa

Šoziem - kā jau īstā ziemā - esmu neba reizi vien dabūjis izbaudīt, ko nozīmē aukstums. Dzīvoklī nereti ir bijusi visai zema temperatūra. Ja ārā salst, tad mana padoma pietrūkst. Bet siltākās dienās, lai stāvokli uzlabotu, es saskaitīju istabas 13 vai 14 grādus ar āra 3 vai 2 grādiem, iznākumā dabūju 16 grādus, un tā tad jau ir tīri pieņemama temperatūra. Ieteicu arī citiem salīgiem saldeniekiem rīkoties tāpat. Jāpiezīmē gan, ka es cītīgi maksāju par siltumu. Tiem, kas slikti maksā, mans padoms diez vai līdzēs.

***

Cesvainieši tikuši pie savas "Cesvaines grāmatas". Tas ir autoru kolektīva darbs (sastādītāja Ilga Holste, redaktore Dace Zvirgzdiņa), apjomīgs (296 liela formāta lappuses), bagātīgi ilustrēts un aptver informāciju par vienu no Vidzemes sēļu novadiem (Cesvaine, Graši, Kāzdaba, Kraukļi, Oļi) "no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām".

Darbs nav gluži bez vainas, bet par kuru darbu gan mēs varētu apgalvot, ka tā ir pati pilnība? Jāatzīst, ka Valdim Anapartam būs taisnība: līdzīgu izdevumu vidū "Cesvaines grāmata" diezvai nav pati pamatīgākā.

***

Šķiet, mums vēl visiem atmiņā tā vēsturiskā diena, kad, visai tautai aplaudējot, lielā sajūsmā nogāzām Skrundas "monstru". Dažus gadus tīri labi iztikām bez tā, bet nu atkal esot radusies vajadzība, tāpēc modernu lokatoru nolemts ierīkot Audriņos. Lēmēji laikam cerēja, ka ļaudis jaunā lokatora celšanu apsveiks tikpat jūsmīgi un, visiem aplaudējot, kā pirms dažiem gadiem Skrundas lokatora nogāšanu. Diemžēl notiek pretējais - audriņieši nevis aplaudē un jūsmo, bet raksta petīcijas un protestē. Un visā valstī nav neviena, kas audriņiešiem mācētu saprotami paskaidrot, kādēļ tas, kas vēl nesen Kurzemē bija slikts un kaitīgs, tagad Latgalē būs labs un veselīgs. Jācer, ka uzradīsies taču kāds, kas to sapratīs pats un pratīs paskaidrot arī citiem.

Atcerējos vēl, ka tieši šogad un šomēnes aprit sešdesmit gadu, kopš nacisti nodedzināja Audriņu ciemu un apšāva Audriņu vīriešus. Varbūt lokators domāts minētās traģēdijas atcerei? Bet varbūt Audriņi par lokatora atrašanās vietu izraudzīti ar gudru ziņu - sak, audriņieši jau pieraduši pie stresiem, ja pārcieta 1942. gada notikumus, pārcietīs arī šos.

***

Valsts prezidente sasaukusi uz apspriedi latviešu izcilākos kultūras cilvēkus un nodibinājusi komisiju valsts valodas jautājumiem. Apsveicams solis. Tikai - vai nebūtu bijis gudrāk apspriedi sasaukt un komisiju nodibināt iepriekš un tikai tad ierosināt vēlēšanu likuma grozīšanu? Tāda prakse, ka vispirms aprunājas ar Ferhoigenu un tikai pēc tam ar savējiem, nešķiet slavējama. Var jau būt, ka Ferhoigens ir gudrāks nekā visi latvieši kopā, bet to, kurā vietā mums sāp, tomēr vislabāk zināsim mēs paši, nevis viņš. Valsts vadītājiem tas būtu jāsaprot.

***

Noticis tas, ko jau gaidījām, - sociāldemokrāti sašķēlušies. Vērojot notikumus no malas, grūti noteikt diagnozi, kādēļ tas noticis. Vēl grūtāk prognozēt, kas notiks tālāk. Šķelšanās nevienai sabiedrībai nenāk par labu. Taču rādās, ka sociāldemokrātiskas idejas neko nezaudēs, jo neredzam, ka Baldzēnam ar Bojāru būtu nopietnas ideoloģiskas domstarpības. Konflikts, šķiet, izcēlies nesaderīgu "raksturu" dēļ, un paredzams, ka abas sociāldemokrātu frakcijas - kā vecā, tā jaunā - Saeimā arī turpmāk balsos apmēram vienādi.

Nu - dzīvosim, redzēsim. Mums būs iespēja vērot, kura no abām frakcijām (bet pēc Sociāldemokrātu savienības izveidošanās - kura no abām partijām) sekmīgāk pratīs aizstāvēt "mazo" cilvēku vajadzības un intereses. No tā tad arī būs atkarīgs nākamās Saeimas vēlēšanu iznākums.