Aizmirst savu bērnu

Sestdiena, 19. janv., 2002 Arta Priedniece

Kāda lasītāja uzticējusi savas pārdomas, izlasot rakstu "Saldus Zemē".

Lasu laikrakstā par kādu mūsu laikabiedru, un liekas, ka viņš ir pats godīguma iemiesojums. Tomēr cilvēkam, kurš viņu labi pazīst, iesmeldzas sirds, jo "netīšām" šis cilvēks ir aizmirsis savu bērnu, kurš mācās specializētajā mūzikas skolā Rīgā.

Tētiņš ar savu vērienīgo dzīves stilu, pat pēc otrreizēja tiesas sprieduma par alimentu nemaksāšanu, neuzskata par vajadzību maksāt pat 30 latus mēnesī. Kur ir viņa sirdsapziņa un godīgums? Tie aizkūp kā dūmi pa mājas skursteni, ko nesen uzcēlis.

Cik skaisti vecumdienās tēvam pie sevis gaidīt atbraucam lielu bērnu! Bet vai tas atcerēsies tēvu, kurš savulaik neuzskatīja par nepieciešamu bērnu uzturēt?

Šī mazā dvēselīte, kurai tagad tik ļoti pietrūkst tēva atbalsta, lai mācītos, pēc gadiem teiks: "Tēti, kur tu biji tad, kad man tevis vajadzēja visvairāk?!"

Citi raksti sadaļā: Viedokļi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

 Lasīt vairāk