Kā briti apmuļķoja zemgaliešus

Otra kļūdas var noderēt, lai gūtu sev pieredzi. Tieši tā var uztvert "Saldus Zemei" atsūtīto paju sabiedrības "Zemgales cukurs" priekšsēdētāja Modra Villas vēstuli par Jelgavas cukurfabrikas akcionāru nedienām, sadarbojoties ar Lielbritānijas firmu.

Darījuma vēsture ir interesanta. Laikam tikai latviešu cukurbiešu audzētājs ir tik nabadzīgs un arī naivs, lai uzticētu savu kapitālu - akcijas - citam uzņēmējam. 2000. gadā daudzi Jelgavas cukurfabrikas akcionāri izlēma ieķīlāt savas akcijas SIA Baltic Sugar Company, saņemot par katru akciju 50 latu aizdevumu. Tolaik notikušajā Zemkopības ministrijas preses konferencē Jelgavas cukurfabrikā uzņēmuma vadošie speciālisti izteica bažas par darījuma godīgumu.

Lai gan tika solīts, ka zemnieki akcijas atgūs, līdzko aizdevums būs atdots, līgumā tika ierakstīts, ka tas nevar notikt ātrāk kā pēc 3 gadiem no aizdevuma izsniegšanas dienas. Ja pēc aizdevuma atdošanas zemnieks nevēlēsies akcijas paturēt, pirmpirkuma tiesības piederēs BSC. Pērn sākās BSC likvidācija, tādēļ akcijas apķīlājušie vēlējās aizdevumu atdot un saņemt atpakaļ ieķīlātās akcijas. Taču no zemniekiem nauda netika pieņemta un akcijas netika atdotas. Britu firmas speciālisti atrunājās: neesot konta, kurā zemnieki varētu atmaksāt aizdevumu.

Zemnieku ieķīlātās akcijas balsojumos sāka izmantot ar BSC saistītā firma ED&MAN Sugar Ltd., rīkojoties ar 38% Jelgavas cukurfabrikas akciju. Taču Jelgavas cukurfabrikas statūti nosaka, ka šī britu firma nedrīkst iegūt īpašumā vairāk par 35% akciju. Tomēr firma pretendēja panākt balsu vairākumu un ietekmēt savā labā Jelgavas cukurfabrikas akcionāru lēmumus. Slēpto akciju palielināšanas faktu izmeklē Finansu policija.

"Zemgales cukurs" priekšsēdētājs mudina firmu nokārtot konta atvēršanu aizdevuma atmaksai. Citādi iznāk, ka ieķīlāto akciju īpašnieki paši kļuvuši par ķīlniekiem.