Visātrākā iespēja mācīties patstāvīgi?!

"Skolu beidzējiem trūkst zināšanu", ar tādu virsrakstu Imants Vīksne 2001. gada 27. decembrī laikrakstā "Rīgas Balss" sniedz konkrēti adresētu informāciju: "Pēdējos gados nemainīga tendence ir zemāks izglītības līmenis Kurzemē, salīdzinot ar valsti kopumā. Tā, piemēram, šā gada centralizētajos eksāmenos vienus no sliktākajiem rezultātiem uzrādījuši vidusskolēni Liepājā un tās rajonā, Ventspils un Kuldīgas rajonā, Saldus rajonā." Tātad, pēdējo 3 - 5 mācību gadu rezultāti.

Par Kurzemes atpalicības cēloņiem tiek minēti iemesli, kuri var sasmīdināt ikvienu pensionētu vai dažādās skolās pieredzi guvušu godprātīgu skolotāju.

Toties fakti no augstskolu ikdienā konstatētām parādībām tiešām ir būtiski. Jaunuzņemtie studenti neprot patstāvīgi domāt un metodiski pareizi mācīties: nav spējīgi klausīties lekcijas un ātri konspektēt dzirdēto vai lasīto tekstu! Nespēj pat lāgā uztvert, ko stāsta pasniedzējs! Vidusskolās knapi iemācīti "iekalt" tekstus, nevis izprast tēmas būtību un satura galvenās tēzes. Tāpēc cenšas izvairīties no "grūtu" priekšmetu apguves, bet eksāmenos krīt izmisumā no pārpūlēšanās sagatavošanās posmā. Nepārvalda svešvalodas. Parasti šie neveiksminieki nāk no mazajām lauku skolām, kur par pašmācību un domāšanu pat neklausās.

Tātad nelaimīgie studenti nāk no vides, kur ikdienā par loģiku, ētiku, psiholoģiju vai filosofiju, par estētiku, kultūras vēsturi un mākslu stāsta tikai jautras anekdotes. Māca TIKAI faktus iegaumēšanai, bet neiemāca patstāvīgi studēt un atrisināt izziņas uzdevumus un problēmsituācijas.

Vai mazums brīdinājumu par šiem jautājumiem rakstīts "Saldus Zemē"? Reakcija? Ironiska klusēšana.