2002. gada 3. nedēļa

Jaunais gads atnācis ar eiro, ar jaunu, kopīgu naudu Eiropas valstīm. Nav šaubu, ka vienota valūta var būt daudzējādā ziņā izdevīga - valstu savstarpējos norēķinos, ceļojumos utt. Bet nav šaubu arī par to, ka Eiropas Savienības valstis spērušas vēl vienu, turklāt visai būtisku soli valstu neatkarības zaudēšanas virzienā. Nu, kas gan tā par valsti, kam nav pašai savas naudas?

Varētu domāt, ka minētais jauninājums attiecas tikai uz ES valstīm. Bet nē. Gudri vīri jau ieminējušies, ka arī ES kandidātvalstīm būtu lietderīgi pāriet uz eiro. Kā tad tā? Nupat jau tikai rubļa vietā tikām pie lata, bet še tev - arī no lata būs jāatsakās.

Varbūt tas ir viens no iemesliem, kādēļ Repše aizgāja no Valsts bankas. Viņu slavinājām par lata stabilitāti. Bet ko lai Repše stabilizē, ja nebūs lata?

***

Atkal pacelts jautājums par nulles deklarāciju. Tātad lūdzu - aplieciniet ar savu parakstu, kas jums šodien pieder, un mēs tad skatīsimies, kas notiks tālāk. Gudri izdomāts, vai ne? Blēdībām uzreiz būs pielikts punkts.

Ieklausījos, ko par šo lietu runā mani kaimiņi. Viens kaimiņš saka: - Viņi laikam nolēmuši uz ātru roku laboties. Cieši apņēmušies vairs nezagt. Cik nu katram palaimējies "sakrāt", tik lai ir, ne santīma vairāk.

Otrs kaimiņš domā mazliet citādi: - Savu brālību viņi grib pārvērst par slēgtu organizāciju. Cik nu to superbiezo ir, tik lai paliek. Nevienu vairāk.

Abiem kaimiņiem taisnība. Bet man šķiet, ka nulles deklarācijas jautājumam vēl trešais iemesls. Tuvojas taču vēlēšanas, tāpēc svarīgi, lai tauta redz, cik ļoti mūsu partijas cīnās pret blēdībām.

***

Pacentos noklausīties mūsu "Eirodziesmas - 2002". Interesants paskats: vienai dāmai bikses, otrai kleita, vienam kungam galvā lakatiņš, otram plika galva. Un kas to dziesmu! 15 + 3 = 18.

Neesmu gājis mūzikas skolā, tāpēc man it kā nebūtu tiesību spriest par dziesmām. Bet es spriežu, un ko jūs man varat padarīt? Un spriežu tā: ja jau šīs bija mūsu labākās dziesmas, tad cik gan nožēlojamām būtu jābūt tām sliktākajām? Es ļoti brīnītos, ja Latvijas pārstāvis (vienalga, kurš) Tallinā iegūtu godalgotu vietu. Bet saka jau, ka latvieši kādreiz esot bijuši dziedātāju tauta. Bija jau gan, bet vai būs? Ja tādas vien tās mūsu dziesmas, tad labāk tupēt mājā un klusēt.

***

Dombura raidījumā "Kas notiek Latvijā?" šoreiz jautājumi par mūsu lauksaimniecību. Bēdīgas izredzes. Lielākā problēma: kur lai paliek tie tūkstoši Latvijas zemnieku, kas turpmāk ar zemkopību vairs nenodarbosies? Ja ne visai mūsu lauksaimniecībai, tad vismaz tās trūcīgākajai daļai būs jāizput. Tūrisms, par ko daži no runātājiem ieminējās, taču nav nopietni ņemams atrisinājums. Ja jau līdz šim ārzemniekiem maza interese bija par Latvijas ekoloģiski tīro, neskarto vidi, tad ko viņi te meklēs tad, kad mūsu lauki būs uz mata tādi paši kā Eiropā? Un arī vislabākajā gadījumā - vai būs vajadzīgs tik liels bars gidu?

***

Esot lielas izredzes, ka šoreiz nu gan varēšot privatizēt Latvijas floti. Latvji paši savos personiskajos kuģos brauks jūriņā un visas naudas, sākot ar latiem un beidzot ar eiro, krās pūriņā. Un raugi, viss būs nodarīts likumīgi, jo mums jau tādi tie likumi ir. Mazliet šaubos tikai par gaidāmā notikuma tikumīgo pusi. Privatizējot par sertifikātiem, katrs sertifikāts tak būs 28 latus vērts. Bet par cik latiem tie savulaik pirkti?

***

Nu mums viss jau ir, tikai pieminekļu vēl par maz. Tāpēc tagad daudz spriež par dižvīriem - kuriem pieminekļus celt (vai atjaunot) tūliņ, un kuri var vēl drusku pagaidīt.

Pētera Pirmā pieminekli ar visu zirgu (kā jau zirga gadā) novietošot Pētera baznīcā. Nav vēl izšķirts jautājums, kuram no Aleksandriem pieminekli uzstādīt Aleksandra Ņevska baznīciņā, bet par Jāņa baznīcu viss skaidrs: tur būs vieta Jāņa ceturtā (Briesmīgā) piemineklim. Princim Čārlzam piemērotākā vieta varētu būt Anglikāņu baznīcā, savukārt Reformātu baznīcā iederētos mūsu lielo reformatoru Godmaņa un Birkava piemiņas zīmes. Grūtāk būs ar Nikolaju Otro, jo Nikolaja baznīca, šķiet, nav vēl uzcelta. Ģertrūdei Rīgā divi baznīcas, vieta būtu diviem pieminekļiem, bet mēs jau nezinām, ar ko tā Ģertrūde ievērojama, kurā valstī ķeizariene ar tādu vārdu valdījusi.