Godīgums un svētums iztērēts

Iekšlietu ministrijas sardzes pulkā kādam kareivim ielauztas ribas, bet cits tā iekaustīts, ka bijis jāgriežas pie ārsta.

Varu iedomāties, cik jaunkareivju pēc līdzīgiem "iesvētīšanas svētkiem" aizgājuši no kazarmām ar puslauztām ribām un sāpošām sirdīm, bet notikušo noklusējuši. Man ir skumji par šādām ārpusreglamenta attiecībām mūsu armijā. Kauns, bet nevaru saprast, kā vietā? Kāpēc mūsu bērni ir tik ļauni? Kas vainīgs? Padomju laikā vainoja ģedovščinu - mūsu tēvus un vectēvus. Televīzijas žurnālisti raidījumā "Skats no malas" secināja, ka vainīgs jauno cilvēku zemais kultūras līmenis. Taču Latvijas brīvvalsts laikā jaunkareivjiem pārsvarā bija pamatizglītība - 6 klases.

Kāda bija mūsu armija pirms 60 gadiem? Toreiz biju padsmitnieks, armijā dienēja mani paziņas, radi un draugi. Viņi stāstīja, ka oficieriem ir elegantas formas un stalta stāja, ka viņi ir kulturāli un izglītoti. Pret kareivjiem prasības bijušas stingras, bet attieksme - godīga un pieklājīga, bez aizvainošanas un pazemošanas. Kareivji uzņēmušies šefību par jauniesauktajiem, bijuši viņu vecākie draugi un aizstāvji. Dienests toreiz bija īsta dzīves skola. Un sabiedrība priecājās un lepojās ar saviem dēliem.

Dienēju kara laika padomju armijā. Ar ģedovščinu nodarboties nebija ne laika, ne arī iespēju. Bet pirmais, kas bija jāaizmirst, - uzticēšanās un godīgums. Man pavisam drīz bija jāšķiras no mātes sarūpētās somas. Bija jāiemācās lamāties. Klusie un pieklājīgie priekšniecībai likās aizdomīgi. Tika atzīti tikai tie, kas prata lamāties un nekautrējoties to darīja. Viņi ātrāk ieguva augstāku dienesta pakāpi.

Kur mēs iztērējām un pazaudējām savu svētumu? Pirmajā Latvijas okupācijā, kad godīgs darbs un dzīve tika varmācīgi samīdīta. Bija aresti, izvešanas, nošaušanas. Otrajā vācu okupācijā. Ar necilvēcīgu dzīvi nometnēs, ar izvešanu uz Vāciju, ebreju šaušanu. Frontē, kuras abās pusēs tikām ierauti. Otrajā krievu okupācijā, kas sākās ar zagšanu un izvarošanu. Godīgākos un čaklākos cilvēkus nosauca par kulakiem. Atkal Sibīrija, kolhozi, kur tika zagts un dzerts. Lūk, tā latviskais godīgums un svētums pamazām iztērēts.