Sarkanbaltsarkanā karoga svētums

Šurp, Latvijas dēli, nāciet, kur karogs mums mirdz tik cēli, tik krāšņi un tik spoži! Lai sargājam viņu, kamēr pukst mūsu jaunās sirdis. Pūtiet taures, skaniet jel zvani, lai saule plašu gaismu lej! Karogs sarkanbalti sarkans vējos vienmēr skrej pa klajiem laukiem, sauc arvien dzirdamāk šos vārdus, lai no mājām, lai no namiem baltiem, lai no meža ārā nāk. Pildās ielas bargiem tēliem, pildās bālām ēnām gaiss, un iet mirušais un dzīvais cilvēks, un sauc karogs dīvainais. Celies augstāk, mūsu plīvojošais karogs, kur zied saulē debess jums, lai redz tevi, kas šo zemi kādreiz pārstaigās vēlreiz, lai svētī karogu ar baltu zīmi vidū. Lai pār lejām un kalniem mūsu karogs latvju mēlē skan. To man klusi čukst šī zeme. Tu taču negribi, zeme, lai važās redz mūs atkal un saslēdz? Negribam, lai svešā mēlē lūdzam mēs. Vai nav skaistas mūsu dziesmas? Tās nedzied verga sirds. Tāpēc saulei mūžam mūsu zemē brīvība, karogs jāapmirdz. Tāpēc sargi mūs tais dienās, tornī sargs kad trauksmi sauks, tad, kad karogs saulē mirdz, tad kad baltu sarkanbalto karogu birzēs šalks, un redzamas rokas cels augšā Latviju, tas vaids!

Jā, vai tiešām tikai jūgā brālis brāli pazīt spēs? Un vai patiešām tikai kalpu gaitām izredzēti mēs? Vai šī brīvība tik sapnis mūsu tautas gaitās būs? Ne tik grūti tam ir ticēt. Šī doma sirdij sāp. Tāpēc mēs šajā dienā lūdzam: Nāc un pasargā šo zemi, kamēr tā vēl sauli jauš! Atnāc un svētī mūs un mums darbam spēku dod. Lai liktenīgā stundā negaida mūs briesmīgs sods. Neļauj latvju karogam mirt un zust, liec mums vienmēr saulei spīdēt pāri galvai, just to, kas gaida mūs nākotnē.

Mūžam brīvs lai ir latvju ērglis, savus spārnus sizdams, skrien! Lai pa nezināmiem laikiem cauri mūžam ejam mēs. Es aiziedams, tevi mīlēt mācīšos. Dod manim drosmi vienmēr ar latvju Tautas karogu būt. Reizi gadā, kad pusnaktī stari pār karogu klāj, kā liesmas acis nu kvēlo mūsu karogs. Ja tu, mana tauta, reiz ļausi Latvijai aiziet zudumā, tad tas ir tavs gals… Es ceru un ticu, ka tauta paliks dzīva un dzīvos mūžīgi.

Sper kāju drošāk, latvieti! Un augstāk, lepnāk galvu nes, lai skauģi redz un naidnieki, kā savā zemē karogs esi tu pats.

Anita Groskaufmane, 8.b klasē, Ezerē