Karstais telefons (5.02), tel. 21163 (17 - 22)

Zvana iedzīvotājs no Nākotnes ielas 7. nama. Mājas galā atrodas laterna, kura vairākus gadus ir bez apgaismojuma. Tagad tā ir stipri bojāta un var nogāzties, jo betons lejasdaļā ir izdrupis. To noteikti vajadzētu nojaukt, lai neapdraudētu cilvēku drošību.

Redakcijas piebilde. Saldus domes komunālās daļas vadītājs Linards Doniņš paskaidroja, ka par bojāto laternu pie Nākotnes ielas 7. nama komunālajai daļai ir jau ziņots iepriekš, tā ir apsekota, un tuvākajā laikā to nojauks, jo atjaunot nav vērts.

Gribu jautāt "Karstā telefona" zvanītājam, kurš apgalvoja, ka dizentērija būs tik ilgi, kamēr piens tiks tirgots pa sētām, - vai ir pierādīts, ka slimības cēlonis ir tieši šie no zemniekiem tirgū vai pagalmos pirktie produkti. Ja tā ir patiesība, tad ļoti žēl, ja aizliegtu to tirdzniecību. Cietēji būs mazturīgie un pensionāri, jo cenu starpība ar veikala pienu ir diezgan liela. Bez tam mums, vecajiem cilvēkiem, ir grūti pienu atnest no veikala. Agrāk nebija ne piena slaukšanas aparātu, ne dzesētāju, tomēr piens bija tīrs. Mūsu sviestu kā augstākā labuma produkciju eksportēja uz ārzemēm. Domāju, ka baciļus ieved ar kontrabandas produktiem. Dilberga.

Zvana Juris no Saldus, bet manu uzvārdu tā sarežģītības dēļ lūdzu nepublicēt. Šķiet, uz manu uzdoto jautājumu jau ir atbildējuši lasītāji. Ir jāmudina patīkamas atmiņas par relatīvi bezrūpīgajiem, vāji slēptās nevienlīdzības un šķietamās labklājības laikiem. Gribu atgādināt, ka tieši padomju laikā sākās masīva latviešu pārkrievošanās, sabiedrības neapturama tikumiskā degradācija un ekonomiskā lejupslīde, bet politisko tiesību un brīvību vispār nebija. Nākamajai paaudzei mantojumā ir sarūpēts krietni daudz darba, lai to izlīdzinātu. Ceru, ka tumšākais un apkaunojošākais laiks ir aizgājis uz neatgriešanos. Mūsu nākotne ir mūsu pagātnes turpinājums. Tagadne ir vien gramatisks jēdziens, jo laiks nestāv uz vietas.

Vēlamies paust savu uzskatu par Jura teikto 29. janvāra "Karstajā telefonā" par it kā redakcijas nesaprotamo rīcību, publicējot izdrukas par bijušo laiku notikumiem rajonā. Mūsuprāt, tas ir ļoti labi. Paldies par to! Pat Kārlis Streips teica, ka, lai izprastu šodienu, ir jāzina pagātne. Tikai pāris piemēru. 1975. gadā ir rakstīts, ka jau janvāri "Draudzība" pilsētai piegādā sīpollociņus. Lai Jura kungs šodien aizbrauc un paskatās, kādas izskatās bijušās siltumnīcas - lociņu ražotājas. Tiesa, tanī pašā laikā janvārī veikalos nopērkami lociņi, dilles, redīsi, salāti utt. Protams, viss no Holandes un citām ārvalstīm. Vai mēs paši to visu neesam spējīgi izaudzēt? Vai tikai agrāk to varējām? Vai pareizi, ka mūsu lauki aizaug un mūsu gaļas kombinātos bieži vien pārstrādā importa gaļu? Vai ir pareizi, ka Saldus autoosta, kura kādreiz bija labākā valstī, pārvērsta par tirdzniecības centru? Un ka ir rajona nostūri, uz kuriem ar sabiedrisko transportu var nokļūt tikai pāris reižu nedēļā? Mēs visu varētu izdarīt kā agrāk un pat vēl labāk, ja nebūtu pārāk daudz šādu "juriski" domājošu cilvēku, kuriem viss vecais liekas nederīgs. Kuri propogandē šodienas labumus ar devīzi - štrunts par visiem bezdarbniekiem un visu pārējo, ka tik man ir labi un maks ir pilns ar naudu, un kurš atceras bijušo - tas jau ir komunists. Bezdarbnieki Jānis, Vilnis un Agris Saldū.

Esmu pārdevēja, un man bieži jāuzklausa cilvēku izteiktie nepamatotie pārmetumi un rupjības. Nesen kāds skolots un augstu amatu ieņemošs vīrietis mani, sievieti, kura pircējus sagaida ar "lūdzu" un pavada ar "paldies", atļāvās man pateikt: "Ko velcies kā nosprāgusi?" - par to, ka viņu pie kases starp pircējiem nepamanīju pirmo un neapkalpoju bez rindas. Viņa izteiktās rupjības ir saņēmuši arī vēl citi.

Zvana saldenieks Kalniņš. Vēlos izteikt savas domas par "Karstajā telefonā" izteikto pārmetumu šoferiem, kas neievēro gājējus un apšļaksta tos. Autovadītāji šajā gadījumā ir mazāk vainīgi nekā pilsētas vadība, kura nevar rast līdzekļus, lai salabotu lielās bedres pilsētas ielās. Braucot ar vismazāko ātrumu un piesardzīgi, šoferis jau nevar zināt, cik lielā bedrē viņam trāpīsies iebraukt, jo automašīna nav divritenis ar kuru var izlaipot, neiekļūstot daudzās izdangātās bedrēs. Izvairoties no vienas, gribot negribot nākas iebraukt otrā. Tiek teikts, ka trūkst līdzekļu ielu labošanai, bet tajā pašā laikā sāp sirds, redzot, kā deformējies nesen, nepiemērotos laika apstākļos, liktais bruģējums pie Kalpaka laukuma, - tas noteikti būs jāpārlabo. Vai tur atkal netiks izlietota tik trūcīgā ceļu remontam domātā nauda?