Zirņos parādās novadu kultūras modelis

Ziņa, ka Zirņu pagasta deputāti nolēmuši pagasta kultūras darba organizatores Sarmas Ūpes algu samazināt un daļu tās maksāt kultūras pasākumu organizatorei, kas strādās Būtnāros, radīja neizpratni.

Pazīstu Sarmu un zinu, ka viņa prot sarīkot interesantus pasākumus. Zirņos darbojas vairāki mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Sarma ir laba pasākumu vadītāja, ar interesantām idejām, regulāri papildina zināšanas semināros un kursos, kā arī mācās Liepājas Pedagoģijas akadēmijā.

Deputāti šo lēmumu pieņēmuši, uzklausot tautas balsi - Būtnāru iedzīvotāju vairākkārt izteiktu neapmierinātību, ka Būtnāros netiek domāts par cilvēku atpūtas iespējām.

Pagasta padomes priekšsēdētājs Vilnis Grāvelis pārliecināts, ka ar kultūras darbu visā pagastā varētu tikt galā arī viens kultūras darbinieks, taču Sarma Ūpe uzskatot, ka pilnīgi pietiek ar pagasta centrā rīkotajiem pasākumiem. "Es savukārt domāju, ka nedrīkst neievērot būtnārnieku intereses. Šeit dzīvo apmēram tikpat cilvēku, cik Zirņu centrā. Lai gan uz kopējiem pagasta pasākumiem nodrošinām transportu, tomēr no Būtnāriem uz tiem ierodas ļoti maz cilvēku. Toties februāra sākumā Būtnāros notikušajā pensionāru vakarā piedalījās vairāki desmiti. Nodibināta arī pensionāru padome. Ceturtdien (šodien - red.) tiksimies ar Sarmu un jauno Būtnāru kultūras pasākumu organizatori Vitu Zviedri, lai pārrunātu turpmāko darbu - kādus pasākumus rīkosim kopā, kādus - atsevišķi," situāciju skaidro V. Grāvelis.

Zirņu pagasta padomes sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētājs Linards Auns arī domā, ka sadalīt pagastu diviem kultūras darbiniekiem nav visai labi, taču citādi neesot iespējams. "Tas būs eksperiments, redzēsim, kāda būs cilvēku atsaucība tad, kad sarīkojumi notiks Būtnāros," teica L. Auns. "Domāju, ka pagasta budžetā tas lielus robus necirtīs, jo daļu kultūrai paredzētā finansējuma novirzīsim Būtnāriem."

Valsts rajona kultūras inspektore Zaiga Upeniece saka, ka Sarma Ūpe ir laba, radoša un emocionāla kultūras darbiniece, kas spēj labi vadīt pasākumus, mācās un papildina savas zināšanas. "Notikušais Zirņos, manuprāt, ir pirmais signāls tam, kas sagaida kultūru, veidojoties novadiem," viņa prognozē. Komentējot izveidojušos situāciju, viņa piebilst, ka pagasta iedzīvotājiem šīs problēmas radušās tāpēc, ka līdz centram ir paliels attālums. "Būtnāru cilvēkiem ir vēlēšanās, lai kultūras pasākumi notiktu tuvāk dzīvesvietai, bet pašiem deputātiem būs jāizsver, vai budžets būs pietiekams, lai segtu izdevumus par sarīkojumiem un vēl kāda mākslinieciskās pašdarbības kolektīva vadīšanu. Daudz kas atkarīgs arī no pašu iedzīvotāju maksātspējas un sarīkojumu apmeklētības."

Līdzīga situācija var rasties arī jaunizveidotajā Brocēnu novadā, tur tagad ir trīs kultūras centri - Brocēnu kultūras centrs, Remtes klubs, kur ir laba deju zāle, un Blīdenes kultūras nams, kur savukārt ir grozāmā skatuve. Bet vai abos lauku pagastos kultūrai turpmāk būs iespējams iedot līdzvērtīgu finansējumu? Vai nepienāks brīdis, kad kāds blīdenieks vai remtenieks paudīs sašutumu, ka kultūras norises koncentrētas centrā - Brocēnos? Savukārt diez vai cilvēks bez sava transporta dosies ar kājām uz ballīti Remtē tikai tāpēc, ka tur laba deju zāle, vai uz Blīdeni, ja tur notiks koncerts vai teātra izrāde.

Sarma Ūpe uzskata, ka Būtnāros daudzi cilvēki gadiem ilgi nav izkustējušies no mājām, ka tiem, kas vēlas, ir iespējas nokļūt līdz 12 kilometrus attālajam centram. "Nekad neesmu atteikusi palīdzēt ar transportu tiem, kas vēlas būt sarīkojumā," Sarma sarūgtināta. "Bet cik cilvēku no Būtnāriem jeb Kurzemes izmanto šo iespēju un atbrauc uz valsts svētku un citiem sarīkojumiem? Tajā pašā laikā man teikts, ka Būtnāros ir cilvēks, kas noplēš tur izliktās pasākumu afišas. Vai tas tiek darīts speciāli?"