Vai sports tiešām būs miers?
Neesmu liela sporta mīļotāja, tomēr olimpiskās spēles ikreiz patīkami satrauc - sākot ar interesi - kādas būs atklāšanas un noslēguma ceremonijas, kurās valstis sacenšas izdomā un oriģinalitātē, un beidzot ar pašu spēļu norisi - vismaz tās, kurās startē mūsējie, gribas redzēt un viņiem līdzi just. Svētku izjūta.
Šoreiz... Pārsteiguma gaidām ir bažu piejaukums. Laikam pa īstam interese par sporta notikumiem radīsies tikai tad, kad sportisti būs jau atgriezušies mājās. Ieilgušais, no civilizācijas robežām abpusēji izgājušais ASV un talibu bruņotais konflikts met draudu ēnu uz pasaules nozīmīgāko sporta notikumu. Vai nesprāgs, vai nešaus, vai necietīs…
Savulaik olimpisko spēļu laikā karadarbība pasaulē tika pārtraukta. Pēdējā laikā šis nosacījums jau pārkāpts. Un uz tās pašas nelielās planētas vienā vietā cilvēki mērojas savā fiziskajā un gribas spēkā, citā - ieroču un iznīcināšanas taktikas sasniegumos. Šodien olimpiskās spēles sākas valstī, kura pati iesaistījusies karā un kurai draud ar jauniem terora aktiem.
"Pasaule vairs nebūs tāda, kā senāk," pirms pieciem mēnešiem sacīja ASV prezidents. Šos vārdus atkārto bieži un dažādos kontekstos. Mums Latvijā tie pagaidām bijuši lozunga, pieņēmuma līmenī, jo uz mums jau nešauj, mūs nespridzina, pie mums talibu teroristi neslēpjas. Mēs tikai redzam - tās valsts prezidents, kura uzskata sevi par demokrātijas citadeli, tērpjas aizvien militārāk, runā arvien kareivīgāk un viņa tauta par to viņam uzgavilē aizvien skaļāk. Jēdziens "cīņa pret terorismu" iegūst aizvien plašāku skaidrojumu, un neviens vairs neizsaka nožēlu par nejaušiem upuriem. Daudz, daudz tiek ziedots šai cīņai. Vai teroristi bija rēķinājušies, ka 11. septembra upuriem pievienosies jauni tūkstoši vēl mēnešiem ilgi? Un - vai mazpamazām abas puses cīņas metožu neizvēlīgumā nesāk tuvoties viena otrai?
Tagad mēs nezinām, cik lielā mērā riskē valsts stiprākie un mērķtiecīgākie cilvēki, dodamies pārstāvēt savu zemi uz grandiozāko sporta pasākumu. Uz svētkiem. Bailes par viņiem varbūt daudziem no mums ir pirmā reālā saskarsme ar jauno, citādo pasauli.
Citi raksti sadaļā: Viedokļi
- Vieniem Reneta traucē, citiem — nepavisam 11.02.2025
- Atceras puiku dienu leģendu 11.02.2025
- Kā sadzīvojat ar smaku Druvas pusē? 07.02.2025
- Šķēršļi tumsā 07.02.2025
- Grib pieejamu traumpunktu arī naktīs 07.02.2025
- Gaišums 07.02.2025
- Nolūzušo zaru savāks 04.02.2025
- Drukāts darbarīks 31.01.2025
- Priecājas par Gaiķu dzirnavu piemēru 28.01.2025
- Redakcijā jautā par kultūras namu, autobusiem un Saeimu 24.01.2025
- Kas vārdā? 24.01.2025
- Vīriešu darbi, sieviešu darbi 24.01.2025
- Gājēji — augšpēdus 24.01.2025
- Atkritumos atrod pārtikas pakas 24.01.2025
- Plūstam tālāk 17.01.2025
- Labdien! 14.01.2025
- Vai uzturēt auto ir grūti? 10.01.2025
- Tehnoloģijas nelaiž cilvēku pie vārda 10.01.2025
- Cik daudz? 10.01.2025
- Panoptikums sagruvis? 07.01.2025
- Puspatiesības 03.01.2025
- Laba vēlējumi 03.01.2025
- Ko novēlat citiem jaunajā gadā? 03.01.2025
- Gada bilance 27.12.2024
- Sētā rada izgāztuvi 20.12.2024
- Izdzīvot 20.12.2024
- Cik naudas iztērējat Ziemassvētkiem? 20.12.2024
- Vēja parku Kurzeme atbalsta starptautiski investori 13.12.2024
- Vai izjūti mobingu skolā? 13.12.2024
- Kad sveiciens atnāk pa pastu 13.12.2024