2002. gada 7. nedēļa

14. februārī mūžībā aizgājusi dzejnieka Paula Kalvas dzīvesbiedre Lilija Kalva (1922 - 2002). Pirmajos pēckara gados viņa strādāja par ārsti Ezerē, pēc tam Saldū, daudz tika darījusi arī manas un manu tuvinieku veselības labā. Mūža lielāko gadu skaitu nodzīvoja un arī nostrādāja Jelgavā. Sit tibi terra levis! (Lai tev vieglas smiltis!)

***

Kaimiņš brīnās, kādēļ tāds satraukums par to, ka Austrumeiropas valstis arī pēc uzņemšanas Eiropas Savienībā nebūšot pārējām valstīm līdztiesīgas, vismaz ne naudas līdzekļu ziņā. "Vai tad viņi tiešām ticēja, ka mūs tur uzņems kā savējos?" jautā kaimiņš.

***

Paldies Dievam, 14. februārī "Literatūra un Māksla Latvijā" vēl nebeidza savas gaitas. Toties gandrīz visas laikraksta lappuses bija pilnas ar rakstiem un parakstiem, kas atbalsta avīzi. Jūtos tīri vai neērti, ka starp daudzajiem atbalstītājiem jeb, kā Māris Čaklais saka, gauduļotājiem nav arī mana paraksta. Kaut arī vairāk nekā gadu "Literatūrai un Mākslai" neesmu neko sūtījis, uzskatu to par savu avīzi.

Jauki, ka atkal ceļamies kājās. Visas radošās savienības, daudzas kultūras iestādes gan Rīgā, gan provincē un atsevišķi rakstītāji un lasītāji, un visi tie, kas protestē pret mankurtisma atdzimšanu, tas taču ir spēks, ar ko funkcionāriem būtu jārēķinās!

***

Uz Briseli aizstāvēt Latvijas lietas pilnvaroti doties vienīgi valdošās koalīcijas pārstāvji. Opozīcijai tur neesot ko meklēt, jo, kā Inkēns apgalvo, starp opozicionāriem neesot neviena ar pieredzi ārpolitikā. Ja jau tāds tas kavēklis, tad bija jāsūta tieši opozīcijas vīri, jo kurš tad bija atjaunotās valsts pirmais ārlietu ministrs, atceraties? Jā, Jurkāns, nevis kāds cits. Tieši viņa ministrēšanas laikā citas valstis atzina Latviju de jure. Tie ārpolitiķi, kas nāca pēc tam, tikai baudīja tos starptautisko tiesību augļus, kurus Jurkāns jau bija noplūcis.

***

Vēlēšanu iznākums lielā mērā atkarīgs no tā, kā t. s. masu mediji ir noskaņojuši sabiedrisko domu. Tāpēc svarīgi, kāds virziens avīzēm, radio, televīzijai. Sevišķi televīzijai. Tas arī izskaidro Rolanda Tjarves atcelšanu no LTV vadītāja amata. Līdz šim viņu pacieta, jo brīva televīzija palīdz radīt iespaidu, ka pie mums demokrātija. Bet nu nāk ar joni virsū vēlēšanas, tāpēc no Tjarves bija jātiek vaļā. To jau Blaumanis sacījis, ka katram (katram gan!) ir savs valdziņš, aiz kura viņu var pakārt. Meklēja, meklēja un pakaramo valdziņu atrada arī Tjarvem.

***

Sācies kristiešu gavēnis. Pasvītroju: kristiešu, jo gavēņus pazīst arī citas reliģijas, tikai tām tie ir citos datumos. Kaut esmu audzis stingri ticīgā luterāņu ģimenē, gavējis neesmu nekad. Pirmskara Latvijā luterticīgie gavēņu tradīciju bija atmetuši. Negavēja, jo konfesijas oficiālais nosaukums bija evaņģēliska luterticība. Bet evaņģēlijos, kā zināms, ir gan stāstīts, ka tuksnesī 40 dienas gavējis Jēzus, taču nekur nav sacīts, ka būtu jāgavē arī mums. Ja tagad gavēnis luterticībā atgriežas, tad tas laikam jāizskaidro ar t. s. ekumenismu - visu kristiešu pakāpenisku atgriešanos katoļu baznīcas klēpī. Vai tas labi vai slikti, tas jāizšķir katram pašam. Man tikai šķiet, ka gavēņu tradīcijas atjaunošana mūsu apstākļos maz ko dara. Biezie tak negavēs tik un tā, bet plānie jau arī tāpat gavē cauru gadu.

***

Dzejoļi Saldus autoru kopkrājumam ienāk pagausi. Patlaban manā "portfelī" ir tikai deviņu dzejnieku darbi. Bet tie taču vēl ne tuvu nevar būt visi! Nav ko lieki kautrēties. Nevar taču zināt, kad atkal radīsies šāda iespēja - piedalīties ar saviem sacerējumiem antoloģijā. Norunāsim tā: atsūtiet dzejoļus un visu pārējo (ģīmetnīti, priekšvārdiņu, personas kodu) līdz šī mēneša beigām (28. februārim), un tad jau vēl nebūs par vēlu. Bet martu gan negaidiet.