Laika mudžeklis

Manas attiecības ar laiku ir dīvainas. Ir brīži, kad šķiet: laiks svina kurpēs rāpo, un gribas, lai dienas paiet ātrāk. Tā parasti notiek, kad viss jau ir apnicis un galaiznākumu pametu laika varā - laiks rādīs, laiks novērtēs, laiks dziedēs...

Reizēm pirmdiena izliekas kā sākums bezgalīgai darba nedēļai, un reizēm piektdienas rīts ir atnācis kā negaidīts pārsteigums.

Laikam nav trūcis dažādu notikumu, pārdzīvojumu, kuri saviļņo mūs ikdien. Ir bijusi izdevība pierādīt cilvēciskumu, augstsirdību, zinātkāri... Ir bijusi izdevība pārliecināties, ka ne vienmēr protam savu taisnību līdz galam pamatot, ne katrreiz pietiek pacietības uzklausīt citus un ne vienmēr izdodas izdarīt to, ko reiz gribējās.

Viens vienīgs laika mudžeklis...

Taču - kaut kur uz zemeslodes karo. Tas satrauc. Varbūt - sadosimies rokrokā, lai cīnītos par laika īsteno esamību? Varbūt pēc laika, kad kāds jautās, kā ir, tu varēsi atbildēt - ir vieglāk, ir jau labi.