Karstais telefons (26.02.), tel. 3881893 (17 - 22)

Otrdiena, 26. febr., 2002

Dzīvoju Zirņu pagasta "Ozolos", bet manu uzvārdu lūdzu neminēt. Mājas iedzīvotājiem jau četrus gadus dzīvokļos nav ūdens, bet tajā dzīvo gan pensionāri, gan māmiņas ar maziem bērniem. Lai dabūtu ūdeni, jāiet uz sūknētavu, kurā ūdens nav tik tīrs, lai to dzertu. Mums ar rokām ir jāsanes ūdens gan ēšanas, gan mazgāšanās, gan tualetes vajadzībām. Kad runājam ar pagasta priekšsēdētāju, tad vienmēr saņemam atbildi, ka pagastam nav naudas. Vēlētos uzzināt, kad "Ozolu" mājā tiks sakārtots ūdensvads?

Redakcijas piebilde. Zirņu pagasta priekšsēdētājs Vilnis Grāvelis paskaidroja: ""Ozoli" ir 8 dzīvokļu māja, kurā dzīvo ne tikai pensionāri, bet arī darbspējīgi iedzīvotāji, kuri paši nevēlas risināt savas problēmas. Vēl pirms nedēļas mājas iedzīvotāji tika aicināti uz pagasta sēdi, kurā lemtu viņu jautājumu, tomēr neviens no iedzīvotājiem neieradās. Ūdens, ko iedzīvotāji ņem sūknētavā, pretēji zvanītājas apgalvojumam, ir izmantojams ēdiena gatavošanai.

"Ozolu" iedzīvotāji par kanalizāciju un ūdeni nav maksājuši jau kopš 1996. gada, un vidēji uz katru dzīvokli par šiem pakalpojumiem ir sakrājies 200 latu parāds. Pagasts nav zelta bedre, no kuras var smelt un smelt, prasot, lai tikai dod, nedomājot, ko dodam pretī."

Zvana saldeniece, bet manu uzvārdu lūdzu neminēt. Lasīju "Saldus Zemē" Imanta Švalbes pārdomas "Kad nekas nav svēts", kurā teikts, ka jaunatne ir ļauna. Uzskatu, ka pie visa vainīgi ir vecāki, kuri nepareizi un ar ļaunumu audzinājuši bērnus. Tēvi atstāj ģimenes, naudu labāk nodzer nekā to atdod bērnu uzturēšanai. Ir mātes, kuras nerūpējas par saviem bērniem, paēd kafejnīcās un apmierina citas savas mantiskās vajadzības, bet bērniem jāēd tikai makaroni. Ļaunuma sakne meklējama ģimenē. To rāda pa ielām klaiņojošie bērni un pārpildītie bērnunami. Vai, uzliekot roku uz sirds, varam teikt, ka bērnus esam audzinājuši godīgi? Ko mēs varam prasīt no bērniem, ja vecāki tiem nav devuši sirds siltumu, mīlestību? Nezinu, vai mēs drīkstam nosodīt jaunatni. Diendienā nākas tikties ar brīnišķīgiem, sirsnīgiem un atsaucīgiem puišiem un meitenēm, kas nāk no tā saucamajām nelabvēlīgajām ģimenēm. Lai visiem veicas un ir mīlestība, bet mācīsimies arī dot, ne tikai ņemt.

Lasīju "Karsto telefonu", kur Štengeres kundze izteica savas domas par alkoholisko dzērienu tirgošanu Saldū. Domāju, ka ne jau viņu un arī viņas piekritējus satrauc alkoholisko dzērienu tirdzniecība pilsētā. Ja tas tā būtu, kāpēc viņiem nav nekādu pretenziju pret SVA jaunatvērto biljarda spēļu zāli, kurā par īpašu cenu piedāvā alkoholiskos dzērienus, kā minēts reklāmā, kura ievietota "Saldus Zemē"? Domāju - ja reiz ir atļauts veikalu atvērt, tad tā īpašniekam ir jābūt tādām pašām tiesībām kā vietējiem tirgotājiem. Iznāk, ka vietējiem tirgotājiem ir atļauts viss, bet ienācējiem ir savi likumi.

Īsa pamācība dzīvošanā - tā varētu nosaukt manis teikto. Visiem varu sacīt, ka nepretendēju ne uz vienu amata vietu, jo mana alga ir lielāka nekā oficiālā alga, kā jebkuram Latvijas valsts ministram. Varu pateikt to, ka mana darba slodze vidēji ir 16 stundu diennaktī, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas, sadarbojos ar aptuveni 150 Latvijas un citu valstu firmām. Tā ir verdzība par atbilstošu samaksu. Taču tas nav tik daudz, lai varētu savu dzīvi iekārtot tā, kā to spēj spilgtākie Latvijas politiķi. Uzskatu, ka Saldus domes darba efektivitāte ir zem 30 procentiem. Viņi nespēj daudz ko saprast un attīstīt. Koka pagalei arī var stāstīt piecās dažādās valodās, bet no tā siltuma atdeve nepalielināsies.

Gribu teikt tiem, kas cīnās ar dāņu "vergturiem", - vai nu jūs saņemsiet algas, kuras ir desmit reižu mazākas nekā Dānijā, vai jūs arī saņemsiet par to pašu darbu trīsdesmit reižu mazāku algu un būsiet vergi pašu zemē. Bailes un neizglītotība ir mūsu visu problēma. Vai strādnieki spēs cīnīties? Ļaunums ir jāiznīcina saknē. Iesaku neraksturīgu stratēģiju latviešiem - apvienoties. Varbūt tad kaut kas mainīsies. Zinu, ka Kangaru ir ļoti daudz, bet tomēr - ja cīnās, tad ir cerība uzvarēt. Man ir tā nelaime būt latvietim un pazīt ārzemniekus. Un vēlos ieteikt: nemetiet plinti krūmos, bet cīnieties. Gaidis Cers.

Zvana Nazarova no Ošeniekiem. Vēlos pateikt lielu paldies šoferim Agrim Beierim un viņa brāļiem.

Bija ļoti nepatīkams laiks, kad uz ceļa balsojām automašīnas. Brauca trīs auto, bet pirms pirmās nepaspējām pacelt roku, pārējo divu šoferi uz mūsu lūgumu nereaģēja. Tomēr pirmās automašīnas šoferis, redzēdams, ka vēlamies braukt, gabaliņu tālāk piestāja un uzņēma mūs. Paldies šiem labajiem cilvēkiem. Kāpēc mēs visi tādi nevarētu būt?

Citi raksti sadaļā: Viedokļi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk