Karstais telefons (28.02.), tel. 3881893 (17-22)

Zvana saldeniece, bet manu uzvārdu lūdzu nepublicēt. Esmu pensionāre un savā dārziņā izaudzēto tirgoju tirgū. Šogad, lai tirgotos, mums tiek prasītas sanitārās grāmatiņas, kuru nokārtošana maksā apmēram tikpat daudz, cik nopelnu par iztirgoto. Kad tirgus veterinārārstei vaicā, lai paskaidro, kāpēc sanitārā grāmatiņa vajadzīga, viņa nokrauj kaudzi papīru, lai meklējam paši. Taču vecam cilvēkam to izdarīt ir sarežģīti, vai tad grūti ir paskaidrot?

Redakcijas piebilde. Pārtikas un veterinārā dienesta Saldus pārvaldes inspektors Juris Vācietis paskaidroja: "Arī savā mazdārziņā izaudzētās produkcijas pārdevējam sanitārā grāmatiņa tiek pieprasīta, pamatojoties uz "Pārtikas aprites uzraudzības" likumu. Bet pēc Latvijas Ministru kabineta 494. noteikumiem veselības pārbaude jāveic vienu reizi gadā saskaņā ar noteikumu "Par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajai veselības pārbaudei"."

Zvana saldeniece, bet manu uzvārdu lūdzu nepublicēt. Vēlos izteikt savu viedokli par konkursu "Cālis 2002", kas notika 24. februārī. Ar lielu sajūsmu un prieku noklausījos mazo "cāļu" dziedātās dziesmas. Lielu pārdzīvojumu un sašutumu izraisīja konkursa noslēgums. Man kā skatītājai un klausītājai no malas bija izjūta, ka vietas bija sadalītas pirms konkursa. Dzirdēju arī dažu skatītāju un muzikāli izglītotu cilvēku spriedumu un izbrīnu par vērtējumu, bet tas lai paliek uz žūrijas sirdsapziņas. Lai veicas "cālēnam", kuru izvirzīja Rīgas konkursam.

Lielāko sašutumu izraisa attieksme pret bērniem. Vai tiešām organizētāji nevarēja atrast naudiņu, lai katram mazajam izpildītājam par uzstāšanos sagādātu mazu dāvaniņu, lai paliktu piemiņai no konkursa. No četrpadsmit cālēniem tika apsveikti tikai četri, bet pārējie no pasākuma aizgāja ar sāpošām sirsniņām. Pēc manām domām iedotā šokolādīte neatstās paliekošas atmiņas. Netika godinātas arī muzikālās audzinātājas, kuras tik daudz darba ieguldījušas, lai mazos izpildītājus sagatavotu konkursam. Vai tiešām konkursi tiek rīkoti, lai ievilktu ķeksi par novadītu pasākumu rajonā?

Zvana veikala "Rimi" pircēja, bet manu uzvārdu lūdzu nepublicēt. Nesaprotu, kāpēc veikalā tiek tirgoti rieksti, mandeles un aprikozes vaļējā traukā. Iepērkoties veikalā, redzēju, ka kāds zēns pagrāba riekstus no groza un iemeta mutē. Šo preci vajadzētu tirgot aiz letes vai tai uzlikt vāciņu.

Lasīju laikrakstā, ka Dzirnavu ielā esošo sporta zāli cer pārveidot par invalīdu sporta centru. Vai invalīdi tam piekrīt? Vai ir bijusi kāda aptauja? Varbūt tas ir kādam izdevīgi? Cik ērti uz Dzirnavu ielu nokļūt invalīdam, neradot liekus sarežģījumus un izdevumus? Godīgi runājot, - kāda ir attieksme pret invalīdiem jeb, kā tagad saka, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pilsētā un rajonā? Saldeniece, bet manu uzvārdu lūdzu nepublicēt.

Esmu priecīga, ka ieskrūvētas spuldzītes laternās Tūristu ielā. Beidzot ir apgaismota iela pēc ilgā tumsas laika. Saldeniece.

Zvana no Pampāļiem. Bija kauns lasīt 19. februārī "Karstajā telefonā" ielikto ziņu par mūsu pagastu. Domāju, ka netīrā veļa jāmazgā uz vietas, ne jau "Karstajā telefonā". Uzskatu, ka abi Pampāļu priekšnieki - gan Māris Miķelsons, gan Jānis Vaļko - ir labi, bet bez iepriekšējas pieteikšanās uz Rīgu nevedīs neviens. Par braukšanu jāinteresējas pie pagasta padomes priekšsēdētāja, nevis pie darbiniekiem, tad vienmēr jautājums tiek atrisināts. Manu uzvārdu lūdzu nepublicēt.