Nevis pārbaudīt kabatas, bet sagatavot dzīvei

Divas dienas nedēļas nogalē Saldū skolotāji izglītojās seminārā "Skolas politika narkotisko vielu lietošanas profilaksē".

Kursus vadīja Ausma Golubeva, kas iesaistījusies "ANO narkotiku kontroles programmas" finansētā projektā, un Egons Valters, veselību veicinošu skolu Kurzemes reģionālā centra (Brocēnu vidusskolas) direktors.

"Satraukties par narkomāniju nekad nevar par agru. Skolēniem ir ārkārtīgi liela interese par visu, kas saistīts ar atkarībām. Būtībā jau smēķēšana arī ir narkotika, kas veido atkarību, tādēļ skolotājiem šai problēmai ir jāveltī daudz uzmanības un darba, kamēr nav parādījušies "ziediņi", bet ir vēl tikai "pumpuriņi"..." - sacīja Gaiķu pamatskolas skolotāja Skaidrīte Alksne. Viņas sacīto papildināja kāda pilsētas kolēģe: "Mūsu skolā jau "ziediņi" - ir skolēni, kas "sēž uz adatām". Un tendence ir tāda - sadzīvisku, materiālu problēmu spiesti, jaunieši vai nu dzer, vai "ošņā"."

Skolotāji vaicāja, kā rīkoties konkrētās situācijās, - kā noteikt, vai skolēns ir lietojis narkotikas; ko skolotājs drīkst tādā situācijā darīt; kā rīkoties, lai skolā neiekļūtu narkotirgoņi; kā pareizāk ar skolēnu runāt par narkotikām...

Ir izplatīts uzskats, ka skolas uzdevums, kā arī iespējas ir tikai informēt skolēnus. Semināra vadītāji skolotājiem piedāvāja citu pieeju narkotisko vielu lietošanas profilaksē.

Ausma Golubeva:

- Mēs aicinām problēmai pieiet no otras puses un informēšanu apvienot ar dzīves prasmju veidošanu. Tas nozīmē, ka skolotājs skolēniem tik daudz nestāsta par narkotikām un psihoaktīvām vielām vispār, bet runā par izlemšanu, par kritisko un radošo domāšanu. Rosinām skolotājus sekmēt skolēnā adekvātu pašvērtējumu, kā arī runāt ar viņiem, ka ir svarīgi domāt par savu pašvērtējumu.

Un, ja skolēns būs gana stiprs kā personība, tad viņš atbilstošā situācijā mācēs rīkoties tā, lai nekaitētu savai veselībai. Viņš spēs vajadzīgā brīdī pateikt "nē", viņš pats mēģinās rast izeju. Bet skolotājs viņu rosina domāt.

Egons Valters:

- Seminārā runājam par skolas politiku, kas sevī ietver daudz un atspoguļojas skolas darba plānā - gan stundu plānojumā, gan ārpusstundu pasākumos, gan skolas projektos. Tā ir skolas filozofija - virziens, kurā tā dodas.

Protams, ka nepieciešama komanda skolā, kura domā par stratēģijas izveidošanu. Ļoti svarīgs, manuprāt, ir skolas administrācijas atbalsts, jo šis darbs prasīs laika, naudas un intelektuālos resursus. Ne jau tikai veselības mācības stundā ir šie jautājumi risināmi.

Viens no skolas mērķiem ir sagatavot skolēnus dzīvei un iemācīt viņiem dažādas dzīves prasmes. Šobrīd zināšanas nav vienīgais, ar ko cilvēks iziet dzīvē, un bieži vien zināšanas šobrīd jau ir sekundāras un prasmes ir būtiskākas.

Ausma Golubeva:

- Visu laiku vairāk runājam par zināšanām, informēšanu un iebiedēšanas politiku, bet ir pierādījies, ka tā nevar panākt vēlamo. Pieejai ir jābūt daudzpusīgai, un tai būs rezultāti, ja skola būs skolēnus atbalstoša vide.

Dzīves prasmes un vide - tas ir skolēniem nozīmīgais. Par to ar skolotājiem seminārā runājam - lai viņi ietu savā skolā un veidotu. To var darīt savās mācību stundās, audzināšanas stundās. Vislabāk - ja skolā kopumā izglītošana ir uz to orientēta.

Egons Valters:

- Dzīves prasmju pieeja ir universāla. Tā nav saistīta tikai ar atkarības vielu lietošanas profilaksi vien, bet arī ar jebkurām citām problēmām, kas dzīvē var rasties. Šī pieeja palīdz gan risināt konfliktus, gan apgūt saskarsmi. Prasmju pieeja ir nākotne mūsu skolās. Un, ja tā ir pareizi organizēta, gudri plānota, neprasa nemaz tik lielus finansiālus resursus. Ir svarīgi apzināties: šī pieeja jāietver skolas misijā - kam mēs gatavojam skolēnus, ko gribam viņiem skolā iedot.