Trūkst valsts atbalsta

Tēma par uzturlĪdzekĻu maksĀŠanu bĒrniem ir sāpīga, jo attiecīgās iestādes neko nedara šajā jautājumā.

To darbinieki katru mēnesi saņem algu - ne jau ģimenes valsts pabalsta lielumā. Viņi jau neredz, un viņus arī neuztrauc, vai mātei ir tik daudz līdzekļu, lai varētu nopirkt visu skolai vajadzīgo, pabarot, apģērbt, apaut bērnu. Protams, vieglāk pateikt: kāpēc dzemdēji? Nevari samaksāt par dzīvokli - vācies ārā uz ielas.

Bet vajadzētu padomāt, kā piespiest strādāt bērnu tēvus, kuri negrib to darīt. Nav darba, nav darba vietu? - vispār nedrīkst tā būt, padomju laikos bērni tāpēc necieta. Lai lielos parādniekus iesaista sociālajos darbos, lai pārkvalificē, lai iztaisa mācību klasi. Cits varbūt māk strādāt un saprot to darbu, bet viņam nav attiecīga sertifikāta, un viņu darbā neņem. Ne jau visi var iziet kursus, jo nav naudas, ar ko tos apmaksāt.

Diemžēl Saldū nekas tāds nenotiek. Es saviem bērniem uzturlīdzekļus nesaņemu jau 12 gadus. Daudzus gadus esmu šķīrusies, meita jau pabeigusi skolu, izaugusi, bet parāds tā arī stāv nenomaksāts. Dēls vēl mācās pamatskolā, arī viņš no tēva nav saņēmis neko.

Ar avīzes starpniecību gribētu uzzināt, cik uzturnaudas pēc likuma pienākas bērnam no tēva, un vai vispār ir tādi likumi tagad, ja tēvs var gadiem nestrādāt.

Uz vēstules autores jautājumu atbild tiesnese INTA KALNIŅA:

"Likums nenosaka uzturlīdzekļu apjomu. To nosaka tiesa, vadoties no abu vecāku mantiskā stāvokļa un ņemot vērā viņu sabiedrisko stāvokli, un ievērojot bērna vajadzības. Uzturlīdzekļi ir ne tikai līdzekļi bērna uzturam, bet arī apģērbam, miteklim, izglītībai, ievērojot bērna intereses un vēlmes arī papildināt savas zināšanas un prasmes ārpusskolas nodarbībās.

Gatavojoties tiesai, abām pusēm jāsniedz pierādījumi par savu un pretējās puses mantisko stāvokli un jāpamato - cik lielu uzturnaudu pretējā puse ir spējīga bērnam maksāt un cik liela summa bērnam ir nepieciešama."