Iespēja izvēlēties
Nezinu nevienu bērnu, tajā skaitā sevi, mazu atceroties, kam bērnībā nebūtu bijusi viena - vismīļākā rotaļlieta. Līdz spīdumam "nomīlēts" lācītis, lelle, kurai apdrupis deguntiņš, bet kas liekas visskaistākā un labākā, mīksts rotaļtārpiņš, kuram pirms aizmigšanas pieglaust vaidziņu, lai miedziņš saldāks...
Tā ir pirmā izvēle maza cilvēciņa dzīvē, kuru nenosaka nekādi apsvērumi, bet priekšā pasaka sirsniņa. Vēlāk dzīve ikvienu noliek daudzu un dažādu izvēļu priekšā. Nereti tās ir mokoši smagas, kas nosaka, kāda būs turpmākā dzīve, attiecības ar cilvēkiem, kāds būsi pats. Bagāts un smuks, bet nemīlēts un necienīts? Nabags, tomēr bagāts ar labestību, ar draugiem, ar dziļu garīgo pasauli - cilvēks, kuru interesanti satikt, kuram nereti kaut vai domās lūdz padomu, kad jāizvēlas.
Izvēle ir skaistākais, labākais, bet arī grūtākais, kas mums dots. Un tā ir mūžīga kā saprāts un dzīvība uz Zemes. Tā dota pilnīgi visiem, vienmēr. Atšķirība tikai iespēju daudzveidībā un tajā, cik liktenīga izvēle ir cilvēkam pašam un cik pārējiem - tiem, kurus tā nereti skar.
Vienmēr, kad dzirdu sakām - man nebija izvēles, iekšēji nodrebu un domāju - vai tiešām tā? Pat tad, kad liekas, ka citu iespēju un cita lēmuma nav, tomēr... ir. Arī vistraģiskākajās situācijās, kad izvēle skar dzīvību vai nāvi. Protams, jo lielāku amatu ieņem cilvēks, jo lielāka nozīme viņa izvēlei. Taču vismaz demokrātiskā sabiedrības iekārtā (un ne vienmēr - tikai) nav (nedrīkst būt) tādu situāciju, kad cits vai citi izvēlējušies mūsu - "mazo" - vietā, kā nereti sevi saucam. (Cik gļēvam un trulam gan jābūt cilvēkam, kurš sevi tik nicinoši dēvē!).
Ja vien patiešām paši neesam mazi savā kūtrumā, bezpalīdzībā, neticībā un muļķībā, izvēle ir vienmēr. Arī tā - dari vai tikai gaudies un pļāpā par neiespējamību. Katrai izvēlei ir sekas. Slikta izvēle arī ir izvēle, taču ne strupceļš. Vienmēr pastāv citas - jaunas iespējas.
Tikai tad, kad pārstāj darboties saprāts, kad sirds "sasalusi" un kļuvusi bezjūtīga, izvēles vairs nav. Bet tā jau ir garīga vai fiziska nāve.
Citi raksti sadaļā: Viedokļi
- Bez motora 10.04.2026
- Kāds ir Jūsu viedoklis par telefonu aizliegumu pamatskolā? 07.04.2026
- Karstais telefons 07.04.2026
- Tā man šķiet… 27.03.2026
- Smejies vesels! 20.03.2026
- Ne aizliegta, ne atļauta 17.03.2026
- Rindā ar Streiču 13.03.2026
- Tikai beigtu zirgu nevar pagriezt atpakaļ.... 13.03.2026
- Diplomātija izdabā stiprākajam 10.03.2026
- Druvas radio apciemo krustvecākus 10.03.2026
- Karš Tuvajos Austrumos satricina ekonomiku 10.03.2026
- Saturs svarīgāks 06.03.2026
- Tīrs vai netīrs? 27.02.2026
- Vai balāde Eiropai patiks? 27.02.2026
- Tikai astoņpadsmitais? 20.02.2026
- Divi fakti sajukuši vienā 17.02.2026
- Miers vai samiernieciskums 13.02.2026
- Vai skatīsieties olimpiskās spēles? 06.02.2026
- Vectēva blociņš 06.02.2026
- Nogaida, ko teiks Maestro 03.02.2026
- Būsim Sūnu ciema filiāle? 30.01.2026
- Parasta ziema 30.01.2026
- Pašu pieredzēts vēstures pagrieziens 30.01.2026
- Sūra vēstule Latvijai 30.01.2026
- Barikāžu Dullais Dauka 23.01.2026
- Noklausās telefonu? 16.01.2026
- Uz kādas nots iesācies jaunais gads? 16.01.2026
- Trūkst vārdu par briesmīgu komentāru gūzmu 13.01.2026
- Aulekšiem? Negribu! 09.01.2026
- Nepaslīdēt uz čipsu pakas 09.01.2026