Izglītības jomā nepieciešama sadarbība

Jautājums par ģimnāziju nav tikai cīņa par bērnu skaitu skolā, tas ir arī goda jautājums - uzskata valsts izglītības Saldus rajona inspektore GAIDA LILIENŠTEINA. Ar viņas viedokli turpinām tēmu par ģimnāziju rajonā.

Par ģimnāziju var kļūt katra vidusskola

"Jebkurā iestādē, kurā skolēns mācās, ir svarīgas gan mācības, gan atestāts, kuru viņš saņem, - tāpēc, ka izglītības procesā vienmēr ir divas vienlīdz nozīmīgas daļas - tās iegūšana un rezultāts. Ir labi, ka avīzē uzsākta diskusija par ģimnāziju, jo vissvarīgākais šajā jautājumā - neizlemt sasteigti.

Noteikumi par ģimnāziju, kuri jau vairākkārt minēti presē un nosaka kārtību, kādā ikviena izglītības iestāde var pretendēt uz ģimnāzijas vai uz valsts ģimnāzijas statusu, ir ļoti augsti, bet ikviena vidusskola var izvirzīt sev mērķi kļūt par ģimnāziju. Pēc esošajiem normatīvajiem aktiem arī ikviena Saldus rajona vidusskola var startēt ceļā uz ģimnāzijas nosaukumu.

Kurzemē nav nevienas valsts ģimnāzijas, to vairāk ir Vidzemē un Latgalē - pavisam 8. Rīgā - tikai 2. Kurzemnieki varbūt palaiduši garām izdevību, kad šo nosaukumu varēja iegūt, varbūt viņi nevēlas sevi pieteikt paši, bet grib, lai viņus uzrunā? Grūti pateikt..."

Ģimnāziju raksturo kvalitāte

"Tajā laikā, kad Saldus pilsētas ģimnāzija ieguva savu nosaukumu, pilsētas mērs Aidis Herings uzsvēra pieeju - pilsētai sava ģimnāzija (protams, akceptējot tās kvalitāti). Šajā brīdī situācija ir savādāka, jo starp rajona vidusskolām ir konkurence. Arī citas skolas ir sarosījušās - Saldus 2. vidusskola, Druvas vidusskola sev izvirza mērķi kļūt par ģimnāziju. Ja tas ir ceļš uz kvalitāti - apsveicami.

Nosaukumu "ģimnāzija" vairs nav iespējams vienkārši uzlikt, jo nepieciešama kvalitāte un atbilstība Ministru kabineta noteikumu prasībām. Daļēji nosaukums jau norāda: skolā ir nepieciešamā kvalitāte. Ja ir nosaukums, es kā klients nevēlos, lai kvalitāte būtu tikai nākamgad vai aiznākamgad, - jo trīs gadu laikā skolēns pabeidz vidusskolu. No vecāka pozīcijām domāju - būtu labi, ka nosaukums ir tad, kad ir kvalitāte, nevis otrādi. Bet tas, protams, ir izvēles jautājums.

Kvalitāte ir pats galvenais, kas raksturo ģimnāziju. Kvalitāte nav tikai noslēguma pārbaudes darbu formālie rādītāji, bet arī daudz kas cits - savstarpēja cieņa, disciplīna, kārtība, reglaments, kas to nodrošina, sasniegumi. Manuprāt, to sabiedrība gaida. Vaicājot, kādai būtu jābūt ģimnāzijai, esmu dzirdējusi vecāku viedokļus, ka viņi vēlas kvalitāti kā no skolotāju, tā arī no skolēnu puses."

Spējīgākie skolēni vienā skolā?

"Kas mainīsies, ja kāda skola kļūs par ģimnāziju? Es esmu reāliste un optimiste reizē, un domāju, ka tuvākajos divos, trīs gados visi spējīgākie rajona bērni neaizies uz vienu vidusskolu. Ģimenes tradīcijas, draugi, sadzīves apstākļi, skolotāji, nejaušība - ir daudzi faktori, kas nosaka skolas izvēli. Aizvien vairāk skolēni un vecāki izvēlas skolas programmas, vērtējot to saturu atbilstoši nākotnes nodomiem.

Saldus pilsētas ģimnāzija, 2. vidusskola, Druvas vidusskola, Brocēnu vidusskola ar labu darba kvalitāti, labiem darbības piemēriem katra savā jomā konkurē par kvalitatīvu izglītību vidējā izglītības posmā. Ir atsevišķas jomas, kurās stratēģiski tālāk un stabilāk ir skolas, kurās nav mainījušies direktori un ir iestrādājusies vadības komanda. Druvas un Brocēnu vidusskolu mazāk ietekmē starp pilsētas skolām notiekošais.

Ikvienā šajā vidusskolā ir labi mācību priekšmetu skolotāji, uz ko balstās skolas kvalitāte, un ikvienā skolā ir spējīgi skolēni. Tādēļ ir labi olimpiāžu rezultāti, ir labi mācību sasniegumi. Šīs tradīcijas, manuprāt, vēl turpināsies. Var, protams, visādi notikt, ja skolas viena otru pārspēs kādā vilinājumā. Programmu licencēšana tikai šajā mācību gadā beidzas, pēc tās arī varēsim analizēt - ko atšķirīgu katra skola piedāvā."

Konkurence vien neattaisnojas

"Saldus ir maza pilsēta, un kvalitatīvāks darbs būtu iespējams tad, ja būtu sadarbība, domājot par ikvienu skolēnu. Ir mācību priekšmeti, kas jāmāca gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā, un, lai skolotājam būtu pilna darba slodze, viņš to arī dara. Taču izglītības programmā ir teikums, ka vidusskolas var veidot un realizēt kopīgu mācību programmu. Piemēram, labs fizikas skolotājs, kas strādā gan pamatskolas, gan vidusskolas programmā, varētu strādāt vairākās skolās tikai vidusskolas programmā. Manuprāt, tas būtu solis sadarbības virzienā.

Izglītības jomā rajonā gribētos vairāk sadarbības, sapratnes un iecietības. Ja ir tikai konkurence un nav sadarbības, tad attīstība ir nevienmērīga, un tas nav pozitīvi."

Tēmu par ģimnāziju "Saldus Zeme" turpinās, uzklausot dažādus viedokļus. Vecākiem, skolēniem, absolventiem, pilsētu, pagastu iedzīvotājiem taču ir, ko sacīt. Lai to uzzinātu, mēs labprāt gan saņemtu vēstules, gan uzklausītu domas pa telefonu.