Kas cits, ja ne paši?

Pēdējā laikā sabiedrībā bieži tiek diskutēts par valsts valodas statusu, par latviešu valodas saglabāšanas un sargāšanas nepieciešamību. Domāju, ka ne jau tikai ar Vēlēšanu likuma un Satversmes grozījumiem tas darāms.

Manuprāt pareizas latviešu literārās valodas piemērus vajadzētu rādīt masu saziņas līdzekļiem. Diemžēl šajā ziņā aina ir visai nepievilcīga. TV uzstājoties, grēko pat valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte, latviskā "sabiedriskās attiecības" vietā lietojot angļu public relation.

Ļoti bieži dažādi valodas negludumi lasāmi laikrakstā "Diena". Reportieris raksta - "biatlonistiem slikti skrienas". Nesen radio izskanēja BNS ziņa, ka "advokāts Ogurcovs protestē par Farbtuha atbrīvošanu". Ja šādas "pērles" bārstītu nelatvieši, tas vēl būtu piedodams, bet, kad "Panorāmā" dzirdu, ka "dažas nolaupītās mašīnas ir atgrieztas īpašniekiem", kļūst žēl to cilvēku, kas cietuši divreiz. Nesen Latvijas radio 1 dzirdēju, ka "zemnieki no Hipotēku bankas varēs saņemt kredītus". Jādomā, ka bankā vismaz pagaidām sēž finansisti.

Šādus piemērus varētu uzskaitīt daudz. Mūsu valoda ir pietiekami bagāta, lai varētu iztikt bez nevajadzīgiem svešvārdiem vai valodas izkropļojumiem. Protams, ir īpaši starptautiski lietojami vārdi, bez kuriem neiztikt.

Nedrīkstētu samierināties ar to, ka nepareizi runā un raksta cilvēki, kuriem būtu jārūpējas par ideālu latviešu valodu.