"Vecākiem liegta iespēja izvēlēties skolu."

"Vecāki visi bija par 5. un 6. klases izveidošanu Saldus sākumskolā, lai bērnus sagatavotu proģimnāzijai," redakcijā savas domas izteica Saldus ģimnāzijas vecāku padomes pārstāvji Aija Garoza, Māris Griguts, Aija Kampenusa, RegĪna Jonaite un Aivars KaŅeps.

"Tagad bērni būs jāsūta dažādās skolās, viņiem tiks liegta iespēja iet uz ģimnāziju. Ja viņi paliktu sākumskolā, nekādu traucējumu nebūtu."

Vecāku padomes pārstāvji izteica neizpratni, kāpēc Saldus pilsētas domes deputāti nav atbalstījuši 5. un 6. klašu izveidošanu Saldus sākumskolā. Viņi uzskata, ka aizbildinājums par sporta zāles trūkumu nav iemesls aizliegt skolas paplašināšanu, jo sporta zāle vēl nepieciešamāka ir tieši mazāko klašu audzēkņiem. Pēc vecāku domām sākumskolā ir iespējams izveidot papildu klases, jo bērnu skaits skolā samazinās, tā paliek tukšāka, kāpēc to neaizpildīt ar 5. un 6. klasēm? Skola bērniem patīk, te ir profesionāli pedagogi.

Vecāki arī uzskata, ka Saldū nav izstrādāta izglītības koncepcija, kas skaidri pateiktu, kādas izglītības iespējas pilsētā tiek piedāvātas. Citās pilsētās, piemēram, Ventspilī, Valmierā ir pat savas augstskolas, tur tiek domāts par to, kā piesaistīt jauniešus arī no citurienes. Domājot par nākotni, tas nav mazsvarīgi.

"Lielajā sapulcē abās skolās - gan ģimnāzijā, gan sākumskolā - vecāki bija par to, lai Saldū būtu ģimnāzija, tikai deputāti nezin kāpēc ir pret. Izglītība ir pamats visam mūžam. Ir vecāki, kas var atļauties bērnus laist Rīgas ģimnāzijās. Ko darīt tiem, kas nevar atļauties bērnus skolot Rīgā? Ģimnāzijai Saldū ir jāpaliek un jābūt arī turpmāk. Deputāti it kā nav pret ģimnāziju, saka - ja varat izpildīt noteikumus, gatavojiet skolu šim statusam. Taču ir viena problēma - kur paliks ģimnāzijas 5. un 6. klašu bērni? Lēmums neatļaut šīs klases atvērt sākumskolā ir traucējošs mūsu bērnu attīstībai, tas būs liels solis atpakaļ. Mums, vecākiem, tiek liegta izvēles iespēja, kur sūtīt savus bērnus. Mēs viņu nākotni saistījām tikai ar ģimnāziju, bet mums liek viņus vest uz 2. vidusskolu vai pamatskolu. Bez tam - ja būs administratīvi teritoriālā reforma un izveidosies Saldus novads, ģimnāzija taču tikai celtu tā prestižu."

Pavaicāju Valsts izglītības vecākajai inspektorei Saldus rajonā Gaidai LIlienŠteinai, vai tas, ka bērni beigs 6. klasi sākumskolā, garantē viņiem simtprocentīgu iespēju tikt uzņemtiem proģimnāzijas 7. klasē, kā šobrīd domā vecāki.

G. Lilienšteina pastāstīja, ka bērnu uzņemšanu skolā reglamentē Izglītības un zinātnes ministrijas 2000. gada 13. janvāra instrukcija Nr. 1 (ar 2001. gada 7. marta grozījumiem), kas izdota saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu. Instrukcijas 8. pants nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošiem bērniem nodrošināt iespēju iegūt pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā skolā, bet 13. pants - ka skola, kura īsteno pilnu vai daļēju pamatizglītības programmu, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

Vecāki savam bērnam var izvēlēties jebkuru pamatizglītības iestādi. Un šajā gadījumā var saskarties divu veidu vēlmes. Vienai daļai vecāku mērķis būs bērna izglītību virzīt tieši uz ģimnāziju. Bet būs arī tādi vecāki, kam ģimnāzijas izglītība nebūs tik svarīga, taču viņiem, piemēram, patiks šīs skolas piedāvātās sporta nodarbības vai arī viņiem šī skola būs izdevīga, jo dzīvesvieta atrodas tās tuvumā.

Tā kā uzņemšanai proģimnāzijas klasē nedrīkst būt pārbaudījumu, iesniegumu par uzņemšanu tajā var rakstīt visi, kas vēlas. Arī tie vecāki, kuru bērni nebūs beiguši sākumskolas 6. klasi, bet pēkšņi būs izdomājuši bērnu sūtīt proģimnāzijas 7. klasē. Vienīgais atteikuma iemesls, kāpēc bērnu nevar uzņemt, - nav vietu, nevis tas, ka bērna zināšanas neatbilst kādam noteiktam līmenim. Tātad nav simtprocentīgas garantijas, ka pēc sākumskolas 6. klases beigšanas bērns noteikti tiks proģimnāzijā.