Atbalsta visi, iebilst pret risinājumu

Saldus pilsētas domes februāra sēdē deputātu vairākuma atbalstu neguva ierosinājums reorganizēt Saldus sākumskolu, izveidojot tajā 5. un 6. klasi.

Nešķiet, ka ar to šim jautājumam tiks pielikts punkts, visticamāk to skatīs vēlreiz. Uzklausīju domes deputātu viedokli šajā sakarā (Silvija Gūtmane savas domas jau izteica 12. marta "Saldus Zemē").

AIDIS HERINGS: - Pilsētas pašvaldības un skolas kolektīva nodoms par nepieciešamību atjaunot ģimnāzijas nosaukumu, manuprāt, ir bijis pareizs. 90-to gadu sākumā, kad iesākām šo jautājumu skatīt, nebija īsti skaidrs, kādi uzdevumi būs tieši ģimnāzijai. Aktuāli bija skolas nosaukumu piepildīt ar saturu. Šodien galvenais akcents ģimnāzijas mācību programmā tiek likts tieši uz vidējās izglītības apguvi.

Pilsētas ģimnāzijā pakāpeniski esam likvidējuši pirmās četras klases. Ja negribam atkāpties no iepriekš izvirzītā uzdevuma, ir jārealizē prasība, ka ģimnāzijā jābūt tikai proģimnāzijas klasēm, sākot no 7.

Vēl iepriekšējā sasaukuma domei bija iecere sākumskolu pēc gada vai diviem pārveidot par mācību iestādi līdz 6. klasei. Nu mums ir jāizšķiras jau tagad. Ja pilsētā gribam savu ģimnāziju, tas būtu jādara. Faktiski neviena mācību iestāde no tā neciestu. Līdz 1. septembrim ir paredzēts realizēt sākumskolas renovāciju Pasaules Bankas projekta ietvaros. Savā veidā šo projektu varētu izmantot, lai atvieglotu skolas reorganizāciju, protams, nedaudz pieliekot pašvaldības līdzekļus.

Man ļoti žēl, ka pilsētas domē iepriekš netika panākts pozitīvs balsojums. Uzskatu, ka pie šī jautājuma vajadzētu atgriezties. Kopumā izglītības sistēma pilsētā tikai iegūtu, jo, manuprāt, katra pašvaldība gribētu, lai tai ir iespēja piedāvāt bērniem un vecākiem tādu izglītības iestādi, kas būtu atbilstoša viņu interesēm.

5. klases programmas licencēšanai vajadzīgs laiks, un mēs daļu laika jau esam pazaudējuši. Bet es domāju, ka vēl paspēsim domē mainīt savu viedokli un šo problēmu atrisināt.

AGRIS PŪTELIS: - Neesmu pret ģimnāziju Saldū, bet pret veidu, kā tā tiek veidota. Mani argumenti ir šādi. Rajona izglītības vadošās amatpersonas domē skaidri pateica, ka šobrīd nevienas rajona vidusskolas mācību līmenis neatbilst ģimnāzijas prasībām. Sākumskola fiziski nav gatava 5. - 6. klašu apmācībai. Pilsētas budžetā nav pietiekami līdzekļu, lai ģimnāzijas materiālo bāzi sakārtotu atbilstoši prasībām. Tāpēc baidos - ja tiks uzsākta kampaņa, lai sakārtotu divus iepriekšējos jautājumus, tiks samazināts finansējums citām skolām.

Neesmu gatavs atbalstīt pasākumu, ka mākslīgi tiek radīta "izņēmuma skola". Nezinu, kuru ar šādu "ģimnāziju" iecerēts apmānīt, jo skaidri zināms, ka faktiski Saldus ģimnāzija šobrīd ir parasta vidusskola. Būtu godīgi tās pašreizējo nosaukumu noņemt. Kad mācību līmenis būs sasniegts atbilstoši ģimnāzijas statusam, ar prieku to varēs atjaunot. Pa to laiku arī materiālo bāzi varēs sakārtot, ja ģimnāzijas idejas autoriem izdosies dabūt papildu līdzekļus. Esmu pret to, ka nosaukums ir bez satura, kā tas jau ir vairākus gadus.

VALDIS DĪRIŅŠ: - Ģimnāzijas statusu atbilstoši izglītības līmenim nosaka Ministru kabinets. 1995., 1996. gadā, kad vēl ģimnāziju vadīja iepriekšējais direktors Aigars Mihno, es, strādājot pilsētas domē, uzskatīju, ka ģimnāzijai būtu jāsākas no proģimnāzijas klasēm, un tālāk tās programmas būtu virzītas uz vidusskolas izglītības klasēm. Savas domas neesmu mainījis.

Ažiotāža 5. un 6. klašu jautājumā ir sacelta mazliet par lielu. Nav domāts, ka sākumskola tiek pārveidota par ģimnāzijas skolēnu skaita nodrošinātāju. Sākumskola ir parasta skola ar savu nolikumu un darba kārtību, tikai mācības varētu būt līdz 6. klasei. Tālāk jebkuram vecākam paliek izvēles iespēja - kur sūtīt bērnu mācīties.

Sākumskolai ir jāvar nākamo mācību gadu sākt ar licencētu programmu 5. klasei. Ģimnāzija no nākamā gada 5. klases nekomplektē, jo tās attīstības programma joprojām pastāv, neviens to nav atcēlis. Ja sākumskola nesaņems licenci 5. klašu mācīšanai, Saldū attiecīgā vecuma skolēniem paliek iespēja mācīties pamatskolā, 2. vidusskolā, arī Cieceres internātpamatskolā.

AIVARS LĪPIŅŠ: - Man pilnīgi nekas nav pret ģimnāziju, bet, par 5. un 6. klasēm runājot, neesmu pārliecināts, ka būs apmierināti visi sākumskolas skolēni un vecāki. Apsekojot ģimenes, nejauši man nācies runāt arī par šiem jautājumiem. Vecāku domas ir dažādas. Manuprāt pareiza būtu neatkarīga aptauja, kaut vai "Saldus Zemē". Tas būtu neitrāls viedoklis.

Ja vecāki ir apmierināti, man nekas nav pret 5. klasi sākumskolā. Bet tur būs jāieliek lieli līdzekļi, kuru pašvaldībai nav. Vērtējot pašreizējo budžeta situāciju, uzskatu, ka būs ļoti grūti skolu atbilstoši sakārtot, jo neredzu, ka tuvākajā laikā tāda nauda budžetā varētu būt.

OJĀRS ĀBELNIEKS: - Kad no skolas gāja prom kādreizējā direktore Aina Ivanova, ģimnāzijā mācījās no 1. klases. Pamazām un neatlaidīgi likvidējām pirmās 4 klasītes. Gribējām, lai pilsētā būtu viena skola, kur tiem, kas gribēs tālāk mācīties augstskolās, gūt labas zināšanas. Domāju, ka nebūs nekas briesmīgs, ja likvidēs arī 5. un 6. klasi.

Šis, manuprāt, ir optimālais variants, jo visu laiku uz to ir iets. Katrā gadījumā nekad nav bijis uzskata, ka sākumskola būs sagatavošanai proģimnāzijai.

UĢIS FELDMANIS: - Ja mēs valsts ģimnāzijas un sākumskolas problēmu tēlaini salīdzinām ar deķīti, nepārprotami pašlaik to katrs velk uz savu pusi - tas ir redzams ar neapbruņotu aci. Būtu naivi noliegt, ka nepastāv konkurence starp izglītības iestādēm par izdzīvošanu.

Mani uztrauc sākotnējā iecere šo jautājumu risināt slepenībā. Man tas nav pieņemami. Vajadzēja sākt ar to, ka tiekas visu skolu direktori, Bidiņas kundze no Izglītības pārvaldes, valsts izglītības inspektore Lilienšteinas kundze un domnieki. Mēs visi labi zinām, ka Saldus pilsētā pašlaik nav vienotas izglītības koncepcijas. Manuprāt, tā ir jāveido kopīgiem spēkiem, balstoties uz sadarbību, izpratni un savstarpējo cieņu. Komitejas sēdē Aidis Herings ierosināja veidot darba grupu, taču to noraidīja, un tas kārtējo reizi manī pastiprināja šaubas, ka ceļš, kāds pašlaik tiek iets, nav pareizs.

Vienā sociālo jautājumu komitejas sēdē mēs ar deputātu Līpiņu jautājuma virzīšanu uz domes sēdi apturējām, jo mums bija ļoti daudz neskaidru jautājumu, uz ko nespēja atbildēt ne kolēģe Silvija Gūtmane, ne kolēģis Valdis Dīriņš. Balsojot domes sēdē, es atturējos, jo godīgi pateicu - lai balsotu par šo jautājumu, man jābūt atbildei uz diviem jautājumiem. Tā kā esmu deputāts, man vēlētāju priekšā ir jāatbild par savu rīcību. Tāpēc nevaru roku automātiski pacelt augšā, nezinot lietas būtību.

Gribēju saņemt atbildi uz diviem jautājumiem, kas varētu kliedēt manas šaubas. Vispirms - kāds pašlaik ir kopējais kredīta lielums Saldus pašvaldībai? Negribu sabiezināt krāsas, bet mani ļoti uztrauc, ka Kandavas novads ir bankrotējis. Tas publikai netiek plaši stāstīts, bet šīs ziņas man nāk no Saeimas. Tāpēc es ļoti uzmanīgi šim jautājumam sekoju, lai, nedod Dievs, pie kaut kā līdzīga nenonāktu arī Saldū.

Man pret valsts ģimnāzijas statusu nav absolūti nekādu iebildumu. Bet man ir nepieņemami, ja valsts ģimnāzija tiek veidota uz citu mācību iestāžu un bērnudārzu rēķina. Man ir tāds darba princips, ka cenšos iepazīties ar visām izglītības iestādēm, kas pakļautas domei. Personīgi aizeju, izrunājos ar cilvēkiem. Viņi ir nobažījušies. Nevaru pierādīt, cik pamatotas šīs bažas, tāpēc arī cenšos noskaidrot un lūdzu atbildēt, vai tas nenotiks uz citu mācību iestāžu un bērnudārzu rēķina. Atbildi nesaņēmu.

Aizgāju arī pie Rudovica kunga, izrunājos ar skolotājiem. Pirms tam jau biju izrunājies ar 2. vidusskolas skolotājiem un direktori Balodes kundzi. Abi direktori bija kategoriski pret.

Man sākumskola ir zināma. Tas bija sākotnējais bērnudārzs. Cik atceros, šī skola jau bija tikai pagaidu variants.

Domē ieteicu sākumskolu apvienot ar 2. vidusskolu. Tad varētu uzcelt pamatīgu sporta zāli, atjaunot sporta laukumu pie 2. vidusskolas. Tāds varētu būt viens no risinājumiem. Kopējiem spēkiem jārod pieņemamākais modelis. Jātiek pāri aizvainojumiem, ambīcijām, jo kopējais mērķis ir visas pilsētas izglītības sistēmas attīstība.

VINETA STEPIŅA: - Manuprāt, nepareizi ir nostādīta pati jautājuma būtība - deputāti ir pret ģimnāziju. Es neesmu pret ģimnāziju. Bet mani līdz šim neviens ar faktiem un aprēķiniem nav pārliecinājis, ka 5. un 6. klasēm sākumskolā būs finansējums, ka pietiks naudas, lai sakārtotu telpas, ierīkotu vajadzīgos kabinetus. Nav pārliecības, ka tik īsā laikā tiks akreditēta programma. Viss notiek lielā steigā. Ja būtu vēl kāds gads laika, kad visu pamatīgi izvērtēt... Ļoti gribas pareizi izlemt, lai neciestu bērni, vecāki, neviena no pilsētas izglītības iestādēm.

JĒKABS KOĻESŅIKOVS: - Man ir savs viedoklis, taču, kamēr nebūšu dzirdējis profesionālu izglītības speciālistu atzinumu, atturēšos to izteikt. Es noteikti pieprasīšu, lai uz jautājuma izlemšanu uzaicina speciālistus.

ULDIS BRIEDIS: - Šobrīd varu lemt tikai emocionāli - kurš skaistāk izsakās, par to balsoju. Tāpēc es noteikti gribu dzirdēt Izglītības pārvaldes speciālistu vērtējumu. Vēl mani izbrīnī, kāpēc visas skolas cenšas, cik vien iespējams, piesaistīt skolēnus, bet liela vidusskola labprātīgi atsakās no vairākām klasēm.

JĀNIS BROKS: - Esmu bijis deputāts vairākus sasaukumus. Pasūtījums bija veidot pilsētas ģimnāziju. Cik saprotu, nākotnē ir iespējams veidot valsts ģimnāziju. Tāds mērķis ir bijis, lai celtu izglītības līmeni, jo pilsētas ģimnāzija ir daudz "pārslimojusi" varbūt mūsu, deputātu, kļūdas dēļ. Uzskatu, ka ģimnāzijai jābūt.

Kā atrisināt jautājumu par piektajām, sestajām klasēm, neņemos nekādu recepti dot, jo tas ir speciālistu ziņā. Es jau no 90-to gadu sākuma savā iestādē strādāju visu laiku vienās pārvērtībās, un nekas slikts nav noticis. Domāju, ka būs jāpārslimo arī šai skolai. Uzskatu, ka jautājums jārisina rajona un droši vien arī valsts izglītības speciālistiem. Sākumskolu varētu paplašināt, kāpēc lai šī skola neņemtu pretī 5., 6.klases? Šajos laikos, kad ir bezdarbs un pieprasījums pēc darba ir lielāks nekā piedāvājums, jebkura skola uzņemsies to darīt.