Rotaļas un simboli

Nesen lasīju kādu veselīga dzīvesveida speciālista grāmatu, un tajā, starp citu, bija izteikta doma - pirmatnējiem cilvēkiem bija labāka veselība nekā mums, jo viņi salīdzinoši daudz mazāk strādāja, bet lielu daļu laika pavadīja, atpūšoties un rotaļājoties ar jaunākajiem bara locekļiem - bērniem.

Vispirms gribējās skaudīgi nopūsties - pusstunda, stunda, četrrāpus pavadīta uz grīdas kopā ar savu junioru un rotaļu mašīnām, bieži paliek tikai labas apņemšanās līmenī. Un tomēr - vai mēs tiešām maz spēlējamies?

Skaista rotaļa, manuprāt, ir mīlestība. Tā vietā, lai teiktu: es tevi gribu! - saku kaut ko par mākoņiem debesīs, un, klausoties par mākoņiem debesīs, uztveru: es tevi gribu. Bīstama rotaļa ir politika, kad nopietni vīri (pārsvarā!), sadalījušies partijās (vai spēles komandās?), runā un strīdas par pārējo, spēlē neiesaistīto, labumu vai kaitējumu, bet domā - vara, konkurence, uzvara, nauda... Vai vēlme uzņemties atbildību, vēlme vadīt un noteikt - kaut ar vislabākajiem nolūkiem - patiesībā nav rotaļa, kurā izspēlē pirmatnējo, mūžīgo izdzīvošanas un sāncensības dziņu? Brīnišķīga rotaļa ir māksla, ko baudot, mēs kustinām izjūtas, kuras materiālajā dzīvē nav pielietojamas, un izbaudām to esamību. Kā pirmcilvēks, kutinot ar smilgu sev degunu, - kutēšana nav derīga izjūta, bet cik jauki, ka tā ir!

Mēs rotaļājamies, tēlojot sevis izzināšanu horoskopos un zvaigznēs. Zinātnieku senais atklājums, ka kopš horoskopu sastādīšanas laikiem Visumā notikušas lielas izmaiņas un ka kalendārais horoskops ne tuvu vairs nesaskan ar zvaigžņu un planētu patieso stāvokli, nav mazinājis horoskopu grāmatu tirāžas. Mēs spēlējamies ar savu fatalitāti, kas mazlietiņ aizbildina to, ko sevī neciešam, - slinkumu, skaudību, kašķīgumu, un pašraksturojumā aizstājam šos vārdus ar "zvaigznēs ierakstīto" nesteidzīgumu, taisnīgumu, atklātību.

Mēs svinam pavasara saulgriežus Lieldienās, kaut gan diena vienādā garumā ar nakti bija jau 17. un 18. martā - pirms divām nedēļām. Mēs ticam Jāņu nakts zāļu maģijai, kaut gan dabas pazinēji skaidro - par Jāņu zālēm uzskatītie augi pa īstam uzzied tikai divas nedēļas vēlāk. Un, ripinot olas, šūpojoties, vijot vainagus, savu bērnišķīgo vēlmi spēlēties aizbildinām ar auglības rituāliem - citiem simboliem un citām spēlēm...

Mēs neesam racionāli, metafiziski un aprēķinoši. Mēs spēlējamies, mēs radām simbolus vēlmēm un notikumiem. Mēs neesam aizgājuši no savām saknēm.