Cilvēku nedrīkst "norakstīt", tiesa

Organizētās noziedzības un kontrabandas apkarošanas biroja darbinieki nosūtījuši vēstuli valsts lielāko masu saziņas līdzekļu redakcijām, kurā norādīts - atsevišķas avīzes uzsākušas kampaņu pret ONKAB darbiniekiem, izplata nepārbaudītas un sagrozītas ziņas un pazemina tiesībsargājošās iestādes prestižu. Apmēram tā.

Nav slikta vēstule, ņemot vērā, ka tajā nav neviena konkrēta fakta - kur kas sagrozīts, kur kas bijis nepārbaudīts un galu galā izrādījies nepatiess. Mūs apmelno - ir labs arguments visiem turpmākajiem darbiem un nedarbiem. Līdzīgi rīkojies kāds labi pazīstamas partijas vadītājs, paziņojot, ka kontrabandā apsūdzēta uzņēmuma apjomīgais ziedojums viņa partijai ir labi pārdomāta provokācija, un tādu vēl būs daudz. Tas nekas, ka nelietīgais provokators nav atmaskots, atzinies un notiesāts. Mēs, cilvēki, esam modri un attapīgi - ja mums pačukst, ka mūs šmauc, mēs neticēsim. Nekādi pierādījumi mums nav svarīgi.

Tomēr - fakti, kas apsūdz valsts amatpersonas, lien ārā kā īleni no maisa, un brīžam pārņem bailes - pie kā tad griezties meklēt taisnību, palīdzību, padomu? Vai vispār ir iespējams pierādīt, ka tev ir taisnība, ja tu neesi policists, VID pārstāvis vai kāds cits valsts paspārnē strādājošais?

Nesen kukuļņemšanā tika apsūdzēts Aizkraukles muitas priekšnieks. Cilvēks, kas viņu apsūdzēja, nebija "ar pliku roku ņemams" un rīkojās tā, kā māca gudros semināros, - par kukuļa prasīšanas faktu informēja tiesībsargājošās iestādes, saņēma ierakstošu aparatūru, iezīmētu naudu un devās "lauvas bedrē". Kas notika? Muitas priekšnieks uz kādu laiku tika pazemināts (vai šis vārds rakstāms pēdiņās?) par kāda Zemgales muitas punkta virsuzraugu, uzrakstīja sūdzību un tika atjaunots iepriekšējā amatā, bet apsūdzību atsauca pierādījumu trūkuma dēļ. Lai pierādītu korumpētību, nelīdzēja ne iezīmēta nauda, ne aparatūra, nekas.

Pērn, kad Saldū viesojās iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, "Saldus Zeme" izmantoja izdevību, lai gūtu apstiprinājumu kādai baumai - ka uzņēmējs Ābols (bijušais "Friča" īpašnieks), kura būvfirmai pēc trača par savulaik izsaimniekoto un neatdoto G-24 kredītu tika atcelts pasūtījums būvēt objektus uz valsts austrumu robežas, tagad sēž komisijā, kas šos pasūtījumus dala. "Jā," ministrs ne uzaci nesarauca. "Tā ir. Ābols ir labs speciālists, un tas, ka viņš agrāk kļūdījies, nenozīmē, ka viņš ir norakstāms. Katrs ir pelnījis vēl vienu iespēju." Tiešām, valsts uzdevums ir rūpēties par cilvēkiem, kuri kļūdījušies, taču līdz šim šķita, ka tā ir cita cilvēku kategorija, nevis uzņēmēji, kuri pēc tam, kad kļūdījušies, jānodrošina ar darbu augstākajās valsts iestādēs. Varētu vēlēties, ka Iekšlietu ministrijā - valsts galvenajā tiesībsargājošajā institūcijā - amatpersonu reputācijai vajadzētu būt īpašai vērtībai. Bet kur nu - arī ap nupat kā aizturēto policistu Juriju Kreslovu žurnālisti "kasījās" vairākus gadus, bet šis kā kalpoja valstij valsts policijas rindās, tā kalpoja.

Taču nevajag lauzīt galvas ap šiem faktiem. "Provokācija" - mums saka. "Tendencioza slavas graušana" - mums saka, neko nepamatojot, un vēl noprasa - vai jūs nejūtat - ar jums manipulē? Negribas būt muļķim, kas atzīstas - nejūtu gan. Tikai kurš ir manipulētājs? Tas, kurš runā par faktiem, vai tas, kas vēršas pret runātāju.