Skaistums un prieks par to arī ir vērtības

Otrdiena, 20. nov., 2001 Silva Kleinberga

"Esmu vientuļa pensionāre, un puķes un dārziņš ir viss, kas man piederēja. Tagad tā vairs nav," smagi nopūšoties, saka Janīnas kundze.

Dažam varbūt viņas teiktais šķitīs pārāk patētisks. Dažs uzskatīs - kas nu daži puķu stādi par dižu zaudējumiem. Cits to vispār neuzskatīs pat par pieminēšanas vērtu.

Taču šoreiz runa nebūs par tādu īpašumu, kas mērāms simtos un tūkstošos latu. Šoreiz - vairāk par garīgo, par dvēseles īpašumu, ko nav iespējams novērtēt naudā un kura zaudējums dažam tomēr ir daudz smagāks nekā postā aizgājusi manta.

Varēja vismaz pabrīdināt

Kad pavasarī Saldū, Zvejnieku ielā, sāka būvēt ūdens atdzelzošanas staciju un pēc tam izskanēja informācija, ka šajā apkaimē tiks rakta arī kanalizācijas trase, Janīnas kundze, kam pie Cieceres upes ir mazdārziņš, nolēma noskaidrot, vai rakšana neskars arī viņas dārziņu. Jo pārāk liela sirds daļa un rūpju (arī pensija) bija ielikta, gādājot puķu stādus no dažādām audzētavām un vietām, kopjot un lolojot savu dārziņu, lai visu to zaudētu.

Kam gan vaicāt, ja ne tiem, kas ir darbu tiešie izpildītāji? Viņai ne prātā nenāca, ka vajadzētu skaidroties pašvaldībā, komunālo uzņēmumu kombinātā vai vēl kur citur. Vai tad darbu veicēji nezina, kur viņi raks? No viņiem uzzinājusi, ka trase dārziņu neskars, Janīnas kundze vasarā vēl nopirkusi melnzemi, iegādājusies vairākus zileņu krūmu stādus, sastādījusi jaunas puķes. Drošības dēļ tomēr ik "Saldus Zemes" numurā skatījusies, vai nav ievietota kāda ziņa, ka rakšana skars arī dārziņus pie upes. Taču, tā kā nekāda paziņojuma nav bijis, Janīnas kundze nomierinājusies.

Nu izrādās, ka trase dārziņu tomēr skārusi. "Ar tehniku viss tā izmuļļāts, ka neviena puķe vairs nebūs glābjama, no tranšejas izraktā zeme uzbērta zileņu krūmiņiem. Maksāju cilvēkam, kas man uztaisīja sētiņu ap krūmiņiem, nu tā arī pagalam. Pašā upmalā biju ierīkojusi puķu dobi, lai būtu prieks arī tiem, kas te iet garām. No stadiona puses skatoties, vienmēr esmu priecājusies, cik skaisti manas puķes izskatās. Vai tiešām traktora vadītājam nesāpēja sirds, kad viņš savu braucamo grieza apkārt tieši pa manu puķu dobi? Neesmu pret kanalizācijas izbūvi, man nav iebildumu, ka trase iet caur dārziņu, ja jau tā vajag. Taču vai tiešām pirms tam nevarēja informēt, ka tādi darbi paredzēti? Tad būtu stādiņus izrakusi un pavasarī atkal iestādījusi. Nu viss mans darbs bijis veltīgs," Janīnas kundzei grūti nomierināties.

Dārzu sola sakārtot

Skaidrojot šo faktu, vērsos pie vairākām amatpersonām gan pilsētas pašvaldībā, gan komunālo uzņēmumu kombinātā. Izņemot dažu, pirmā reakcija visiem bija gandrīz vienāda - par ko sacelta tāda brēka! Pašvaldība zemi mazdārziņiem iznomā tikai sakņu dārza ierīkošanai. Tātad šeit drīkst stādīt tikai sakņaugus, bet ne augļu kokus, krūmus, daudzgadīgus augus.

Rakšana tika sākta rudenī, kad dārzi jau nokopti un teorētiski tajos nekam vairs nevajadzētu augt. Par darbiem it kā būtu bijis jābrīdina, kaut formāli nevienam neko pārmest nevar. Bet... viens paļāvies, ka to izdarīs otrs. Tas atkal nav īsti zinājis, vai trase skars konkrēti šo vietu. Un galu galā - ko tad darīt? Vispār nebūvēt kanalizācijas trasi, kam varēs pieslēgties daudzi šī rajona iedzīvotāji, tādējādi uzlabojot apkārtējās vides tīrību, kas taču ir daudz svarīgāk nekā viens puķu dārzs?

Pēc vairākkārtējām pārrunām, pēc situācijas izpētīšanas dabā, beigas šim stāstam tomēr ir ar pozitīvu izskaņu. Amatpersonas atzinušas, ka cilvēciski pareizi būtu bijis, ja dārziņa lietotāja tiktu brīdināta un laikus būtu varējusi stādus izrakt. Ir apsolīts palīdzēt Janīnas kundzei dārzu atkal sakārtot - uzvest jaunu melnzemi, ar rokām norakt uz stādiem uzbērto zemi, varbūt zem tās kas vēl glābjams. Viena amatpersona izteica ciešu pārliecību, ka pašvaldībai būtu jāatrod pārdesmit latu, lai pensionāre varētu iegādāties jaunus stādus, ja nu visi viņas stādītie būtu izpostīti. Jācer, ka, visus solījumus kopā saliekot, dārziņa īpašniece gūs gandarījumu: viņa savā nelaimē nav atstāta viena. Un vēl jācer, ka līdz pavasarim, kad dārzā kaut ko reāli varēs sākt darīt, solījumi nebūs aizmirsušies.

Viss vienā saitē sasaistīts

Var jau saprast, ka, lielus darbus darot un apjomīgus projektus realizējot, galvenā uzmanība pievērsta kopumā veicamajam un tam, ka guvums pēc darbu pabeigšanas tiks daudziem. Aiz visa tā dažbrīd nav bijis laika vai visticamāk - nav ienācis prātā kāds atsevišķs indivīds, kam no lielajiem darbiem varētu rasties arī zaudējums. Protams, ka viena puķu dobe uz lielo ieguvumu fona tāds sīkums vien šķiet. Nevienam pat prātā neienāk, ka šī sīkuma zaudējums dažam var būt visīstākā traģēdija.

Šodienas straujajā dzīves ritmumā parāk liela mūsu prāta daļa aizņemta ar ekonomiskiem jautājumiem un taustāmiem labumiem. Par tādu šķietami netveramu lietu kā skaistums nav laika padomāt. Bet īstenībā jau garīgais un materiālais ir ļoti ciešā saitītē sasaistīti.

Īpaši veciem un vientuļiem cilvēkiem, kam aktīvais darba mūžs jau aiz muguras, speciālisti iesaka atrast kādu sirdij tuvu nodarbošanos - adīšanu, šūšanu, mīļdzīvnieciņa lološanu, puķu audzēšanu utt., kas spēj radīt pozitīvas emocijas. Jo vairāk sirds būs piesieta šīm nodarbēm, jo mazāk laika atliks domāt par vientulību. Jo mazāk domu par vientulību, jo mazāk negatīvu emociju. Jo vairāk drūmu domu un stresa, jo vieglāk slimībām uzveikt mūsu organismu. Ja saslimsi, būs jāiet pie ārsta. Ja aiziesi pie ārsta, būs jādzer zāles. Bet ārstēšanai un zālēm vajadzēs arī vairāk naudas. Kur pensionāram to ņemt? Jādodas uz pašvaldības sociālās aprūpes dienestu lūgt kādu latiņu.

Citi raksti sadaļā: Viedokļi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk