Domājot par izglītības attīstību rajonā

Kāda skola būtu pati labākā mūsu bērniem?

Atvērta jaunām idejām, sadarbībai, saistīta ar vietējo sabiedrību, bet ar skatu uz Eiropu. Mācību procesā izmanto interaktīvās metodes, konkursus, sadarbības projektus, skolēnu zinātniski pētniecisko darbību, interesantu vieslektoru uzstāšanos... Skolēnus sagatavo reālajai dzīvei, turpmākajām studijām ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas labākajās augstskolās. Skolēniem ir augsti rezultāti mācību priekšmetu olimpiādēs un dažādos konkursos. Mācību procesā izmanto modernās tehnoloģijas, skolā ir lieliska bibliotēka ar datorizētu lasītavu, laboratorijas fizikas, ķīmijas eksperimentu veikšanai. Visdažādākās papildu iespējas skolēnu personības attīstībai. Skolēni, kuri nāk no plaša reģiona, tiek nodrošināti ar mājīgām kopmītnēm. Skolotāji ir profesionāļi katrs savā specialitātē, nemitīgi pilnveido savas zināšanas un personību. Skolā valda brīva, sadarbību veicinoša gaisotne, savstarpēja cieņa, atbalsts.

Tāda ir Druvas vidusskolas vīzija un mērķis nākotnei. Ar šo mērķi saistās arī mans priekšstats par mūsdienīgu, kvalitatīvu vidējās izglītības mācību iestādi - Eiropas izglītības kvalitāte ar Druvas garu.

Vai Saldus rajonā ir vajadzīga valsts ģimnāzija?

Vai iepriekš aprakstītajai skolai ir jābūt valsts ģimnāzijai? Nav obligāti, bet noteiktu atbildi dod valsts izglītības politika, kas atbalsta elitāru skolu pastāvēšanu. Atbalsta skolēnu atlasi pēc viņu intelektuālā potenciāla, atbalsta arī finansiālā ziņā. Protams, šāda skola nokļūst priviliģētā stāvoklī attiecībā pret citām skolām. Tādēļ jau tik daudz skolu vēlas kļūt par valsts ģimnāzijām.

Nepavisam negribu apgalvot, ka mūsu rajona skolās trūkst gudru skolēnu un prasmīgu pedagogu, taču ne tādā koncentrācijā, kāda tā ir prestižajās Rīgas skolās, tādēļ galvaspilsētas skolās mācās vairāk nekā simts mūsu rajona skolēnu. Pie tam attiecīgās pašvaldības par katra sava skolēna izglītošanu Rīgai maksā līdz 126 Ls gadā. Kopumā rajons zaudē vairāk nekā 13000 Ls. Rīga, protams, piedāvā milzumdaudz iespēju attīstībai, taču arī lielu risku pazust daudz bezpersoniskākā un nežēlīgākā vidē nekā tā ir mūsu rajonā. Kurzemē pašreiz nav nevienas valsts ģimnāzijas, taču, ja kaimiņu rajonos tās izveidosies, tad mūsu skolēni dosies mācīties ne tikai uz Rīgu! Tie ir tikai daži iemesli, kas nosaka valsts ģimnāzijas nepieciešamību tepat mūsu rajonā. Cik saprotu, tās veidošanu rajonā atbalsta gan rajona padome, gan Izglītības pārvalde, gan arī lielākā daļa skolēnu vecāku.

Kāda manā skatījumā ir problēma?

1. Valsts ģimnāzijai MK noteikumos ir izvirzīti tik augsti mācību darba kritēriji, ka tos nespēj izpildīt pat spēcīgākās valsts ģimnāzijas. Mūsu rajonā to varētu izdarīt tikai tad, ja vienā skolā koncentrētu gandrīz visus rajona spējīgākos skolēnus.

2. Lai realizētu sākumā uzburto ainu, jāiegulda lieli līdzekļi skolas materiālās bāzes uzlabošanā un telpu piemērošanā, kā arī skolotāju izglītībā un ar ģimnāzijas specifiku saistīto procesu apmaksā.

Šos divus nosacījumus var izpildīt, tikai realizējot kopēju izglītības politiku visa rajona mērogā. Kamēr vidusskolas atrodas dažādos pagastos, šāda politika ir gandrīz neiespējama. Kura skola tad gribēs atdot savus gaišākos prātus un kurš pagasts gribēs maksāt kaimiņu pagastam par savu skolēnu apmācību, ja pašiem ir skola, kura jāuztur?

Risinājuma ceļi

Viens no variantiem ir atstāt šo procesu nežēlīgās konkurences rokās un gaidīt, kamēr kāda no vidusskolām lēnām apstiprinās savas tiesības un spējas saukties par valsts ģimnāziju. Taču šajā procesā paredzu gan veltīgu spēka izšķiešanu, dzenoties pakaļ "vienam zaķim", gan neveselīgas savstarpējās attiecības, kas pavada šādus procesus.

Otrs variants ir - veidot kopēju rajona izglītības politiku. Tās nepieciešamību vēl vairāk pamato reģionālā reforma. Ja visi pagasti, tagad jau bez Brocēnu novada, veidos kopēju pašvaldību, būs jādomā par skolu tīkla optimizāciju, vidusskolu specializāciju. Vadoties pēc IZM izstrādātās Izglītības attīstības koncepcijas projekta 2002. - 2005. gadam, tiks atbalstītas tās vidusskolas, kurās būs vismaz 100 vidusskolēnu. Paredzu, ka vairākas pamatskolas būs jāpārveido par pirmās pakāpes (1. - 6.kl.) pamatskolām, jo trūks gan bērnu šajās klasēs, gan speciālistu, kas tos māca. Kādēļ šo procesu savlaicīgi nemodelēt un nepadarīt mazāk sāpīgu? Protams, iespējami arī citi novadu veidošanas varianti, taču katrā no tiem būs nepieciešama sava izglītības politika.

Runājot par ģimnāzijām, uzskatu, ka jau tagad rajona padomei jāizšķiras par konkrētu atbalstu kādai skolai tās ceļā uz valsts ģimnāzijas statusu. Protams, šis atbalsts jāpiešķir pašai atbilstošākajai. Lai to noskaidrotu, speciālistiem jāizstrādā izvērtējuma kritēriji un jāsalīdzina skolas, kuras vēlas kļūt par valsts ģimnāzijām. Salīdzināšanas process skolām ļaus ātrāk mobilizēties un kopīgi ar rajona padomi un Izglītības pārvaldi meklēt jaunus attīstības virzienus.

Rajona padomes atbalsts un līdzdalība nodrošinātu veiksmīgu startu Latvijas investīciju un starptautiskos projektos atbilstošas materiālās bāzes izveidei, ģimnāzijas satura ātrākai realizācijai. Saldus tehnikuma un rajona padomes sadarbība ar datoriem saistītas specialitātes ieviešanā ir labs piemērs.

Kādēļ Druvas vidusskola?

Izmantojot izdevību, gribu argumentēt, kādēļ Druvas vidusskolas pretenzijas uz valsts ģimnāzijas statusu ir pamatotas.

Skola šogad ir akreditēta uz maksimāli iespējamo laiku - sešiem gadiem. Piecas vidusskolas un trīs pamatskolas programmas ir licencētas. Augstu novērtējumu un ticību skolas mērķiem esam saņēmuši arī no Izglītības un zinātnes ministrijas, iegūstot valsts investīcijas internāta kapitālajam remontam un skolas jumta seguma nomaiņai.

Skolēnu skaits skolā nemitīgi pieaug - no 260 pirmajā skolas pastāvēšanas gadā, līdz 557 šajā mācību gadā. Pie tam 258 skolēni ir no citiem mūsu un arī kaimiņu rajonu pagastiem.

Saviem vidusskolēniem piedāvājam dzīvošanu labiekārtotā internātā. Šo iespēju par 2 Ls mēnesī izmanto vairāk nekā 80 skolēnu. Nākamajā gadā pēc remonta internātā spēsim uzņemt 130 iemītniekus. Tādēļ piedāvāsim iespēju tajā dzīvot arī proģimnāzijas (7. - 9.) klašu skolēniem.

MK noteikumi izvirza prasību būt par sava rajona metodisko centru. Vai kāds šaubās, ka arī šajā jomā ir daudz izdarīts? Skola ir rajona izglītības informatizācijas centrs. Šeit notiek rajona skolotāju apmācība, tiek aprobētas jaunākās datoru programmas. Skolā ir vairāk nekā 40 datoru, kuri ir saslēgti tīklā un pieslēgti internetam jau vairākus gadus.

Skolā strādā septiņi skolotāji, kas ir rajona skolotāju metodisko apvienību vadītāji (visbiežāk vadošie skolotāji) savos mācību priekšmetos.

Ja skolas pirmajos gados pie mums brauca ekskursijās skatīties tās arhitektūru, iekārtojumu, tad tagad katru gadu piecu, sešu skolu vai metodisko apvienību skolotāji brauc mācīties no mūsu pieredzes. Šajos gados esam bijuši daudzu ideju un jaunievedumu iniciatori. Projektu darbs, nometņu organizēšana, divi klašu audzinātāji vienā klasē, valodu, matemātikas apmācība pēc līmeņiem no 7.-12. klasei, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības ieviešana, aktīva sadarbība ar ārzemēm, dāņu valodas apmācība, mūzikas, drāmas pastiprināta izmantošana skolēnu attīstībā. Tās ir tikai nedaudzas no novitātēm, kuras ieviesām savā skolā un devām impulsus ieviešanai rajona izglītības iestādēs.