2002. gada 15. nedēļa

Lai vieglas smiltis diplomātam Imantam Daudišam (1945 - 2002)! Viņš bija saldenieku pārstāvis pēdējā Augstākās Padomes sastāvā un - gan kā kandidāts, gan kā deputāts - visai bieži viesojās pie Saldus tautfrontiešiem un vēlētājiem. Iepazināmies un vismaz reizes trīs dabūjām parunāties. Daudišs, protams, bija partijnieks, bet iespaids palika tāds, ka viņš patiesi vēlas pārmaiņas uz labu, ir Latvijas neatkarības aizstāvis. Vēlāk - kad jau bija amatos (parlamenta sekretārs) - Daudišs pāris reižu atsūtīja man pa Jaungada sveicienam. Viņš bija viens no tiem elites cilvēkiem, par kuriem nav ziņu, ka tie būtu iejaukti kādā skandālā vai afērā. Vairākus gadus Daudišs strādāja par vēstnieku Maskavā, pēdējā laikā - Londonā.

***

Jau šogad piedzimšot pirmais klonētais cilvēks. Par spīti visiem aizliegumiem un sabiedrības negatīvajai attieksmei zinātne tikai soļo uz priekšu. Turklāt visai ātrā tempā.

Arī Latvijā milzīgs sasniegums: izdarīta mūsu valstī pirmā sirds pārstādīšanas operācija. Un arī - par spīti tam, ka valstij nerūp ne zinātne, ne medicīna.

***

Pie notāres Baibas Skrebas parakstījos par Berklava un viņa domubiedru ierosināto tautas nobalsošanu vēlēšanu likuma sakarā. Parakstījos, jo neticu partiju sistēmai. Partiju andeles grāva pirmskara Latviju un grauj arī tagadējo.

Iespējams, ir kāda partija ar saprātīgiem un godīgiem vadoņiem. Pieņemsim arī, ka šāda partija pārvar 5 procentu barjeru un iekļūst Saeimā. Bet ko tā izdarīs? Neko. Nav ticams, ka jelkāda no partijām spētu dabūt 51 deputāta mandātu. Tātad valdību tā viena nevarēs sastādīt. Būs vai nu jāpaliek opozīcijā, vai arī jāstājas koalīcijā ar "vecā" tipa partijām. Ne vienā, ne otrā gadījumā partijai nebūs iespējams ko nozīmīgu panākt.

Citas iespējas pavērs jaunais vēlēšanu likums (ja par to nobalsosim). Latvija tiks sadalīta nevis piecos, bet simt vēlēšanu apgabalos. Piemēram, saldeniekiem būs pašiem savs apgabals, no kura ievēlēsim vienu deputātu. Kandidātus mums neuzspiedīs partijas, kā līdz šim, bet tos izraudzīsimies paši. Tas pats būs noticis arī pārējos 99 vēlēšanu apgabalos, un tā Saeimā iekļūs simts pašas tautas izraudzītu cilvēku. Un mēs jau neizraudzīsimies sliktākos. Taču, ja viņi neattaisnos mūsu cerības, varēsim tos atsaukt.

***

Saules dārzu (Rīgā) tomēr neprivatizēšot. Gandrīz vai negribējās ticēt, bet izrādās, ka arī mūsu valstī sabiedriskā doma kaut ko var panākt. Ja neatlaidīgi un vienoti uzstājas. Protams, bija svarīgi arī tas, ka tuvojas vēlēšanas. Partiju vīriem nav izdevīgi ar vēlētājiem sanīsties.

***

Noskaidrojies, ka dažs no ministriem lielāku algu saņem par blakusdarbiem nekā par atrašanos valdībā. Ko te lai piebilst? Taču jauki, ka vismaz daži no mūsu tautiešiem ir materiāli nodrošināti. Varbūt tad viņi atmetīs kādu grasi arī citiem - tiem, kas nevar lepoties ar tik labiem ienākumiem.

***

Avīzes publicē skaitļus par amatvīru lielajiem ienākumiem un īpašumiem. Nu, ir gan skaitlīši! Kas to būtu domājis, ka mūsu nabadzīgajā valstī tik daudz turīgu ļaužu. Un - lai tiktu pie lielas mantas un ienesīgiem amatiem, neba vienmēr bijuši nepieciešami kādi nopelni valsts un tautas labā. Dažs ne salmiņa Latvijas labā nav pacēlis, bet, re, kā ticis pie siles. Neko darīt, tāda mums kārtība.

Ja privātīpašnieki labi pelna, par to nebrīnīsimies. Tas jau pieder pie brīvā tirgus būtības. Bet jābrīnās par valsts uzņēmumu vadītājiem. Vai tad valstij nav nekādas teikšanas par saviem uzņēmumiem, to direktoriem un prezidentiem? Manuprāt, tas nav normāli, ka tik liela daļa no valsts uzņēmumu peļņas uzkrājas direktoru un prezidentu kabatās.

***

Televīzijā XI Eirovīzijas jauno mūziķu konkursa fināls Latvijā. Trīs pianisti, trīs čellisti, viena flautiste un viens klarnetists, kopā astoņi talanti. Uzvarēja viens no čellistiem, bet spēcīgi bija arī visi pārējie. Kāda mums talantu bagātība!

Laba mūzika un teicami atskaņojumi. Žēl vienīgi, ka koncertā dzirdējām tikai rietumeiropiešu un krievu meistaru kompozīcijas. Bet ir taču arī mums pašiem augsta līmeņa komponisti un skaņdarbi.