Būtisku izmaiņu rajona skolās nav

Izvēloties saviem bērniem vidusskolu, vecākiem vislielākā uzmanība jāpievērš piedāvātajām mācību programmām - uzskata Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste MARETA KUKUKA.

Sākot publicēt viedokļus par ģimnāziju, "Saldus Zemes" mērķis bija izzināt situāciju un palīdzēt to izprast lasītājiem. Tomēr pēc vairākām publikācijām tā vien šķiet, ka skaidrības kļūst aizvien mazāk.

Pilsētas deputāti nerīkojas ātri un pietiekami izlēmīgi; Izglītības pārvaldei ir tikai konsultantes tiesības; skolu vadības, runās par galveno izvirzot savu bērnu intereses, šķiet, vispirms tomēr rūpējas par skolēnu skaitu (no tā atkarīgs direktora vietnieku likmju, klašu komplektu skaits, tātad - darba iespējas un algas, un skolas nākotne); Druvas vidusskola sludina, ka jau ir topošā ģimnāzija; Saldū nav saprotams, kurās skolās nākamgad uzņems 5. klasi... Vecāki ir apmulsuši, viņi īsti nesaprot, kas ir mainījies vai mainīsies.

Ja 25. aprīlī Saldus domes sēdē deputāti nobalsos, ka Saldus sākumskola drīkst komplektēt 5. klasi, tad būs iespēja 5. klases skolēniem mācīties šajā skolā, bet rudenī acīmredzot neuzņems 5. klasi Saldus pilsētas ģimnāzijā. Pagaidām ģimnāzijas direktore Silvija Gūtmane apgalvo: "90 procentu, ka 5. klasi rudenī neuzņemsim..." Citu būtisku izmaiņu rajona skolās nav.

Pamatizglītības programmā izmaiņu nav

Kādas izglītības programmas skolās var tikt rakstītas un licencētas, nosaka Vispārējās izglītības programmu klasifikācija. Mūsu rajonā diezgan plaši pārstāvētas dažādas programmas gan pirmsskolas, gan sākumskolas posmā. Pamatskolas klasēs ir pamatizglītības programma un iespējas izvēlēties papildus piedāvāto. Piemēram, Druvas vidusskolā - pamatizglītības programma ar mūzikas novirzienu, Cieceres internātpamatskolā ir klases bērniem ar psihiskās attīstības aizturi, rajonā ir speciālās programmas speciālām klasēm, Sātiņu pamatskolā izstrādā pedagoģiskās korekcijas programmu...

"Instrukcija paredz, ka vecāki, kas savam bērnam izvēlas konkrētu skolu, obligāti jāiepazīstina ar licencētām programmām, viņiem jāparāda licences un sīkāk jāpastāsta par programmas saturu. Arī Saldus rajona interneta lapā ir informācija par skolām un to programmām," - skaidro Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Mareta Kukuka. "Visas pamatizglītības programmas ir ar vienu saturu (ar dažiem izņēmumiem). Skola varbūt vecākiem maldinoši saka, ka māca pēc kāda novirziena programmas, bet tā, iespējams, nav licencēta. Tādēļ svarīgi piedāvāto salīdzināt ar standartprogrammu - lai saprastu, ka fakultatīvās nodarbības, kas apmeklējamas pēc brīvprātības principa, tomēr tiek ierakstītas stundu sarakstā un kļūst par obligātām. Ja šāda programma nav apstiprināta, tā ir pamatizglītības programma, kurā mācoties, bērni saņem tādu pašu apliecību, kā visi pārējie skolēni."

Citu izmaiņu pamatizglītības programmā nav, kaut gan no 2004. gada izglītības programmās būs izmaiņas visā valstī. Pašreiz tiek domāts par to, kā mācību saturu atslogot un ne tikai skolēniem dot zināšanas, bet arī viņos attīstīt prasmes un iemaņas.

Vidusskolās jādomā par padziļinātām programmām

Ļoti nopietnu vērību mācību programmām M. Kukuka aicina pievērst, izvēloties vidusskolu. Lielākā daļa rajona vidusskolu jau licencējušas savas programmas - šis ir pēdējais gads, kad to iespējams izdarīt -, un tās piedāvā šādus virzienus: vispārizglītojošo; humanitāri-sociālo; matemātikas, dabaszinību un tehnisko; profesionālo. Visās programmās ir vienādi obligātie mācību priekšmeti, bez tiem katram virzienam ir obligātie mācību priekšmeti.

Izglītības pārvaldes speciāliste vērš uzmanību, ka mūsu rajonā problemātiski atsevišķus mācību priekšmetus apgūt padziļināti. "Pirmkārt, skolēni nezina, ka viņiem būtu izdevīgi mācīties kādu mācību priekšmetu padziļināti, jo augstskolas vēl nav informējušas, pēc kādiem kritērijiem atlasīs savus nākamos studentus. Otrkārt, skolas to arī nepiedāvā. Ir ļoti būtiski, lai konkrētam bērnam tiktu piedāvāts viņam nepieciešamu mācību priekšmetu apgūt padziļināti, jo no 2004. gada augstskolas komplektēs studentus pēc skolēnu sasniegumiem konkrētā mācību priekšmetā, kas atspoguļots sertifikātā. Tam, kurš mācību priekšmetu nebūs apguvis padziļināti, būs mazākas iespējas konkurēt ar savu sertifikātu, stājoties augstskolā. Visi skolēni - gan tie, kas mācību apgūst ar papildu stundu skaitu, gan pamatkursā ar minimālo stundu skaitu - kārto viena satura eksāmenu. Tie, kam būs bijis vairāk stundu, eksāmenu noteikti nokārtos labāk."

Tieši tāpēc, uzskata Izglītības pārvaldē, nepieciešams sēsties pie viena sarunu galda visām skolām, lai analizētu programmas un kopīgi veidotu rajona piedāvājumu - vienā skolā tiktu padziļināti mācīti vieni mācību priekšmeti, otrā - citi, pārējās - atkal citi. Tā radītu dažādas iespējas tepat, rajonā, un mūsu skolēniem nebūtu jābrauc mācīties uz Rīgu, lai saņemtu sertifikātu, ar kuru droši startēt augstskolā. Koncentrējot resursus, pulcējot bērnus, kam tas interesē un nepieciešams, skola varētu kvalitatīvāk strādāt vienā virzienā.

"Vislabāk par apgūstamajām programmām un to noderību kādā augstskolas programmā noteikti vislabāk zina pastāstīt skolas absolventi," - tā Mareta Kukuka.