Nerealizētas pajas ir zaudējums īpašniekam

Esmu strādājis celtniecības darbos kolhozā "Jaunais komunārs", pēc reorganizācijas - paju sabiedrībā "Grieze". Par to man pienācās 351 paja. Biju kolhoza biedrs un pilnvarotais. Gribu uzzināt, kā varu atgūt paju vērtību, bet man nav izdevies sazināties ar paju sabiedrības administratoru Ivo Kaleru. Man ieteikuši griezties ar pretenzijām Kurzemes apgabaltiesā. Arnolds Ķesteris Saldū.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra kā administratora pilnvarotais pārstāvis, juridiskās firmas "Pactum" jurists Ivo Kalers paskaidroja, ka par nerealizētām "Griezes" pajām naudu saņemt nav iespējams. Šīs pajas savulaik jau devušas to īpašniekam tiesības piedalīties paju sabiedrības jautājumu lemšanā un vēlāk, paju sabiedrības privatizācijas laikā, tiesības un iespējas tās realizēt, piedaloties kāda objekta privatizācijā.

"Bijušie paju sabiedrību paju turētāji bieži vien neizprot, kādas ir viņu iespējas pēc paju sabiedrības maksātnespējas pasludināšanas. Paju sabiedrībai "Grieze" pasludināta maksātnespēja, un noteiktā termiņā varēja pieteikties šīs paju sabiedrības kreditori. Neizmantoto paju īpašnieki uzņēmuma maksātnespējas gadījumā nevar būt kreditori. Kreditori var būt, piemēram, bijušie paju sabiedrībā strādājušie, kuriem nav samaksātas darba algas.

Par šīm neizmantotajām pajām varu teikt tikai vienu - tas ir papīrs bez vērtības, pajas neviens nepērk, jo tās neviens nevar vairs izmantot. Līdzīgi ir ar "Bankas Baltija" akcijām - tām nav pieprasījuma, tātad - nav arī vērtības. Vai arī kā ar sertifikātiem, ja to realizācijas termiņš būtu beidzies, bet saimnieks sertifikātu grāmatiņu būtu atradis atvilktnē.

Vairums paju sabiedrības "Grieze" paju īpašnieku, privatizējot paju sabiedrības īpašumu, savas pajas realizēja, iegūstot kādu mantu vai iesaistot tās kādas ražotnes privatizācijā. Kurš tagad vainīgs, ka tas nav laikus izdarīts? Vienīgi paši šo nerealizēto paju īpašnieki. Tā bija viņu vēlēšanās pajas izmantot, neviens to nevarēja likt darīt. Paju īpašnieks var griezties Kurzemes apgabaltiesā, bet tur atbildēs tieši tāpat.

Citāda situācija būtu, ja paju sabiedrība pati būtu pasludinājusi likvidāciju. Tad tiktu summēta paju sabiedrības vēl nerealizētās mantas vērtība un naudas atlikums un noteikta likvidācijas kvota. Uz savu šīs kvotas daļu varētu pieteikties neizmantoto paju īpašnieki. Pasludinot uzņēmuma maksātnespēju, šādas kvotas nav, un tātad nav arī iespēju atgūt kaut daļu pajas vērtības. Maksātnespējas gadījumā iegūtos līdzekļus dala kreditori.

Atgūstot līdzekļus no paju sabiedrības "Grieze" debitoriem, labi, ja izdosies segt nodokļu parādus. "Griezes" kreditoru kopējā prasījumu summa ir aptuveni 100 tūkstoši latu, lielākā daļa - nenomaksāti nodokļi. Man kā pilnvarotajam pārstāvim pienākums tiesas ceļā atgūt naudu no debitoriem - tiem, kuri bijuši parādā "Griezei". Dažus šos parādus, manuprāt, ir bezcerīgi atgūt. Piemēram, nelielu summu no "Griezes" bija aizņēmusies kāda sieviete, kurai divi mazgadīgi bērni, viņa naudu atdod nespēj. Bet tikai tiesas izpildraksts var apliecināt, ka parāda piedziņa nav iespējama. Šis piemērs pierāda, cik gara un ilga ir procedūra caur tiesu līdz galīgam secinājumam - vai kreditoru prasības var tikt apmierinātas. Tas ir ilgs process. Iespējams, tikai gada beigās būs zināms, kad "Griezes" kreditori saņems atbildi par parādu atgūšanas iespējām.

Ja kādreizējiem "Griezes" paju īpašniekiem ir neskaidrības, var zvanīt man uz juridisko biroju Rīgā, telefons 7286658."

Atbildi sagatavoja Tamāra Kļaviņa