Tirgus - vietējo uzņēmēju un zemnieku atbalsts

Rūgti apzināties, ka "Saldus tirgus" kādā brīdī varētu likvidēties un mūsu pilsētā pazust latviešu tautā gadsimtiem sakņojusies rosīgākā tradīcija - audzēt un ražot dažādu produkciju un to tirgot tirgū un īpašos tirgus svētkos - gadatirgos. Tad jau pazustu daļa vērtības arī tādām svētku dienām kā Jurģi, Miķeļi, Lieldienas, Mārtiņi utt.

90-to gadu sākumā arī Saldus tirgū parādījās dažādas uzņēmējdarbības formas. Ap 1991. gadu parādījās pirmie individuālie uzņēmēji, kas nodarbojās ar augļu un dārzeņu tirdzniecību, gaļas un tās produktu, zivju produkcijas tirdzniecību. Sarosījās arī zemnieki un dārziņu apsaimniekotāji ar pašaudzētām lauksaimniecības veltēm. Bitenieki sāka piedāvāt kvalitatīvu pašu dravās iegūtu medu un bišu produktus.

Uzņēmējdarbībai pamazām attīstoties, tika ieguldīti līdzekļi iekārtu un tehnikas iegādē. Tajā pašā laikā sāka augt higiēnas un sanitārās prasības, kuras bija jāpiemēro Eiropas līmenim. Tas prasīja papildu ieguldījumus, un peļņa tika novirzīta šiem mērķiem.

Tādēļ arī nepieciešama pašreizējā tirgus rekonstrukcija, jo pašlaik telpās (izņemot jauno paviljonu) nav ne ūdensvada, ne kanalizācijas.

Pilsētā ienāk lielveikali. Tādēļ rodas jautājums — varbūt mums tirgus vairs nemaz nav vajadzīgs?

Par šo jautājumu savas domas varētu izteikt arī pilsētas un rajona iedzīvotāji. Varbūt, ka pienāks brīdis, kad nevarēs iegādāties ne graudus, ne augļu kokus un krūmus, ne puķu stādus, ko nenopirksi arī lielveikalā?

Šim jautājumam ir arī otra, vēl smagāka, puse. Likvidējoties tirgum, liels skaits uzņēmēju un darbinieku paliktu bez darba, nerunājot par ieguldīto līdzekļu zaudēšanu. Tas radītu arī lielas rūpes Saldus sociālajam dienestam. Papētot smalkāk, atklātos vēl lielāks zaudētāju loks, jo tirgus sistēma ir diezgan sarežģīta un tajā iesaistīti ne tikai mūsu rajona iedzīvotāji: produkcijas ražotājs — pārstrādātājs — piegādātājs — tirgotājs — patērētājs.

Tajā pašā laikā, kad Eiropa mums uzspiež savus standartus (kam daļēji var piekrist), lielākajā daļā no šīm valstīm — tieši pretēji — mazie uzņēmēji tiek atbalstīti arvien vairāk, un atjaunojas vecās tradīcijas. Piemēram, jūrā nozvejo zivis, turpat krastā būdiņās nokūpina un turpat arī tirgo. Prece ir dabiska, nav piesātināta ar konservantiem, par kuru ietekmi uz cilvēka veselību zinātne vēl nāks pie apskaidrības.

Savās domās varētu dalīties vairāk uzņēmēju un tirgotāju, jo šeit mēs visi dzīvojam un, cerams, ka latviešu nācija saglabās savu identitāti arī tirdzniecības tradīcijās.