Studente aizjurģojas "pa kluso"

"SZ" saņēmusi vēstuli no Liepājas. Stāsts ir par konkrētu gadījumu, bet tam līdzīgi var būt arī daudzi citi, kas stāsta par īrnieces un dzīvokļa saimnieces attiecībām.

"Sakarā ar pieredzēto nepatīkamo situāciju ar Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentes (minēts vārds) māti (minēts vārds) esmu sašutusi," - rakstīts vēstulē.

"Par to, kā viņa "pateicās" par izīrēto gultasvietu manā dzīvoklī. Par smieklīgu samaksu pieņēmu jaunieti ar norunu pildīt manas prasības. Sākumā jau tik tiešām mani cēla slavas augstumos, kad es, vecs cilvēks, apkalpoju saldenieces meitu. Arī maksu saņēmu laikus, gatavoju ēst, uzkopu istabu, apkalpoju vārda tiešā nozīmē, bet diemžēl izlutinātā meitiņa bieži atteicās no manis pagatavotās maltītes, jo nav radusi ēst pensionāru ēdienu - reņģes, burkānu sautējumu un kartupeļu biezputru. Lai izdabātu luteklei, nācās to naudiņu, ko viņa maksāja par īri, likt lietā, lai pagatavotu kalorijām bagātu ēdienu.

Kad sapratu, ka mani izmanto gan studente, gan viņas māte un vecāmāte (minēts vārds), atteicos ēdienu gatavot. Tad arī sākās manis pazemošana. Par īri lūdzu maksāt mēneša pirmajos datumos, bet vienmēr nebija naudas, ko samaksāt, līdz termiņš tika pārcelts līdz mēneša pēdējiem datumiem, tomēr arī tad netika maksāts.

Bet visinteresantākais vēl priekšā. 18. novembrī abas (māte un meita), kamēr biju ciemos pie savas vecās mammītes, kurai šinī dienā palika 84 gadi, ieradās, man nezinot, un bez brīdinājuma savāca studentes mantas. Kad ierados mājās, viņas jau bija paspējušas visu aiznest uz mašīnu un grasījās iziet no dzīvokļa.

Abas ir skolotas un inteliģentas. Vai tā viņām vajadzēja izrīkoties par manu labestību? Es meiteni uzņēmu kā pašas bērnu, bet dabūju pliķi sejā par savu labo sirdi. Es to visu pārdzīvošu, bet vēlreiz esmu sapratusi, ka cilvēkiem nevar uzticēties."

Sagatavoja Agrita Maniņa